Komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks uzsver, ka lēmums pieņemts, respektējot velosipēdistu organizāciju ieteikumus: "Mēs visi saprotam, ka runa ir par atsevišķiem gadījumiem, kad velobraucējs objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar turpināt ceļu saviem spēkiem."
Pārvadājot velosipēdu, pasažieriem ir jāievēro Rīgas domes saistošo noteikumu par pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu prasības: novietojot velosipēdu salonā brīvā vietā, tas nedrīkst radīt neērtības un traumas citiem pasažieriem, kā arī nedrīkst bojāt sabiedrisko transportlīdzekli. Tāpat pasažierim jānodrošina, ka braukšanas laikā velosipēds patstāvīgi nepārvietojas pa salonu (ripo, krīt, gāžas u.tml.). Sīkāk ar noteikumiem var iepazīties interneta vietnē www.rigassatiksme.lv.
Par iespējamiem kaitējumiem Rīgas satiksmes vai pasažieru mantai civiltiesiski atbildīgi ir paši velosipēdu īpašnieki. Rīgas satiksme atgādina, ka par velosipēdu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā nav jāpērk papildus biļete.
Jau ziņots, ka par iespēju ārkārtas vajadzības gadījumā (sabojājies velosipēds, braucējam problēmas ar veselību un tml.) pārvadāt divriteni pilsētas sabiedriskajā transportā, aktīvi iestājās Latvijas Riteņbraucēju apvienība.
Iepriekš, aktualizējot problēmu, Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks pauda: "Ikdienā riteņbraucēji brauc paši ar savu transporta līdzekli - velosipēdu - un lepojas ar savu mobilitāti, neatkarību no maršrutiem, grafikiem, sastrēgumiem un pārvietošanās izmaksām. Normālā situācijā riteņbraucēji uzskata zem sava goda sava transporta līdzekļa vadāšanu citā transporta līdzeklī - tramvajā, trolejbusā vai autobusā. Taču ir svarīgi, lai būtu tāda iespēja gadījumos, kad ir notikusi nelaime - salūzis velosipēds, notikusi trauma, negadījums ar bērniem, kuri nespēj tālāk pārvietoties. Šādos brīžos riteņbraucēji ir kā ķīlnieki, jo neviens sabiedriskā transporta līdzeklis, izņemot pasažieru vilcienu, nepieļauj iespēju pārvadāt velosipēdu. Tāpat, iepriekšējā norma bija nerealizējama publiskajiem nomas punktiem, kuru velosipēdus nav iespējams aprīkot ar iesaiņojamo materiālu tā, lai tos nenozagtu."