"Freedom House": Daudzviet pasaulē, tostarp Latvijā, mazinās politiskā brīvība

Politisko un pilsonisko brīvību līmenis 2007.gadā samazinājies piektajā daļā pasaules valstu.

Arī Latvijas novērtējums politisko brīvību ziņā nokrities par vienu punktu, kaut arī pilsonisko brīvību ziņā Latvija ir saglabājusi augstāko novērtējumu un kopumā pēc brīvības reitinga Latvija atzīta par brīvu valsti.

"Freedom House" norāda, ka politiskās brīvības novērtējums Latvijā samazinājies sakarā ar virkni korupcijas skandālu, kurā bijušas iesaistītas augsta līmeņa valdības amatpersonas.

Kā raksta laikraksts "Diena", pilsonisko brīvību ziņā Latvija, tāpat kā pērn, ieguvusi vienu punktu no septiņiem iespējamajiem, kas ir augstākais iespējamais rezultāts, savukārt politisko tiesību ziņā vērojams kritums - augstāko rezultātu nomainījuši divi punkti, kas Latviju attālinot no teju visu Eiropas valstu pulka, kas ieguvušas augstāko vērtējumu, un nostāda vienādās pozīcijās ar vairākām Āfrikas un Latīņamerikas valstīm.

"Freedom House" pētījumu direktors Kristofers Vokers paskaidrojis, ka galvenais Latvijas rādītāju krituma iemesls ir varas pārstāvju centieni atstādināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu. Tas neesot pieļaujams, ņemot vērā "KNAB lielo lomu cīņā ar korupciju". Latvija punktus zaudējusi arī tādēļ, ka valstī esot pieaugot plaisa starp varu un sabiedrību.

"Neapšaubāmi tas ir viens no lielajiem atskaites punktiem, kas tiek ļoti plaši lietots. Tas ir vērā ņemams vērtējums," par "Freedom House" pētījuma nozīmi sacījis politologs Pēteris Viņķelis. Starptautiskie pētījumi esot ļoti nozīmīgi ārvalstu investoru vidū, jo "tie ļauj mums samērīties ar citām valstīm", norādījis Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētājs Andris Lauciņš.

Savukārt Igaunija un Lietuva saņēmušas augstāko novērtējumu gan pēc politiskās, gan pilsoniskās brīvības.

Kopumā par brīvām valstīm 2007.gadā atzītas 90 valstis, kas veido 46,6% globālās populācijas. Kaut arī brīvo valstu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav mainījies, daudzās valstīs, kas iepriekš atzītas par daļēji brīvām vai nebrīvām, pērn situācija ir ievērojami pasliktinājusies, teikts ziņojumā.

Brīvības līmenis samazinājies 38 valstīs Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos un bijušajā Padomju Savienībā. Demokrātija uzlabojusies tikai desmit valstīs, ieskaitot Taizemi un Togo.

Īpaši satraucoši brīvība mazinājusies uz tirgu orientētās autokrātiskās valstīs un bagātīgu energoresursu apveltītās diktatūrās, ieskaitot Krieviju, Irānu, Venecuēlu un Ķīnu. "Visredzamāk Krievijā un Ķīnā, bet arī citās pasaules daļās valdības cenšas izmantot tirgus pozīcijas spēku saglabājos slēgtu politisko sistēmu," teikts ziņojumā.

"Freedom House" pagājušajā gadā notikušās Krievijas parlamenta vēlēšanas nodēvēja par "iluzoru izrādi", kā arī nosodīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekopto spiedienu uz kaimiņvalstīm, kas agrāk bija padomju republikas.

Krievija pērn izdarīja spiedienu uz nepakļāvīgām kaimiņvalstīm, kā Igaunija, un nodrošināja politisko, morālo un materiālo atbalstu tādiem autoritāriem režīmiem kā Uzbekistāna un Kirgīzija, teikts ziņojumā.

"Freedom House" pauž satraukumu par ievērojamu brīvības līmeņa krišanos Gruzijā, kur novembrī tika ieviests ārkārtas stāvoklis, ierobežoti mediji un opozīcija.

Situācija pasliktinājusies arī Ēģiptē, Libānā un Sīrijā, kā arī palestīniešu teritorijās.

Vairākās Āfrikas valstīs, kā Kenijā un Kongo Demokrātiskā Republikā, politiskās un pilsoniskās brīvības samazināšanos izraisīja līderu realizētā politiskā manipulācija ar etnisko saspīlējumu un tolerances trūkumu.

Arī Pakistānā, kas jau tika uzskatīta par nebrīvu valsti, stāvoklis pasliktinājies prezidenta Perveza Mušarafa centienu dēļ konsolidēt varu, apspiežot demokrātisko opozīciju.

Arī Ķīna atzīta par nebrīvu valsti. Kaut arī starptautiskā sabiedrība gaidīja, ka pirms 2008.gada vasaras olimpiādes Pekinā Ķīnas līderi realizēs reformas cilvēktiesību situācijas uzlabošanai, Pekina turpināja apkarot politiskos aktīvistus, interneta žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus, teikts ziņojumā.

"Zināmā mērā gatavošanās olimpiādei ir tikai pastiprinājusi valsts pretdemokrātisko vidi, jo Ķīnas vadība ar varu pārvietoja miljoniem cilvēku, lai būvētu olimpisko infrastruktūru, kā arī ieviesa jaunus ierobežojumus etniskajām un reliģiskajām minoritātēm," teikts "Freedom House" ziņojumā.

Pēc politiskās un pilsoniskās brīvības līmeņa Ķīnas pozīcija atrodas tikai mazliet virs "Freedom House" nosauktajām vissliktākajām valstīm - Kubas, Ziemeļkorejas, Turkmenistānas, Uzbekistānas, Lībijas, Sudānas, Mjanmas un Somālijas.