Ceturtdiena, 25.Aprīlis 2024. » Vārdadienas svin: Līksma, Bārbala;

Trokšņošanas problēmas nesakārtoto normatīvu dēļ aktuālas ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas lielpilsētās

Rīgas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tīmane, 06.07.2012. 15:10

Šobrīd tiesiskais regulējums trokšņotāju ierobežošanā ir nepietiekams, lai policijai būtu reāla iespēja cīnīties ar trokšņotājiem un palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kurus regulāri traucē gan komercdarbības rezultātā radīts troksnis izklaides vietās un vasaras kafejnīcās, gan pašu kaimiņu traucējoši skaļi veiktas darbības.

Rīgas Pašvaldības policija 2012.gada pirmajā pusē ir saņēmusi 3299 iedzīvotāju sūdzības par trokšņošanu. Policijas darbinieki šajā laika posmā par traucējošu troksni noformējuši 332 administratīvā pārkāpuma protokolus un, izrakstot naudas soda kvītis, pie administratīvās atbildības saukuši trīs personas. Šī gada sešos mēnešos RPP saņemti 672 iesniegumi, no kuriem 289 bija sūdzības par trokšņošanu no pulksten 7.00 līdz 23.00, bet 383 sūdzības par trokšņošanu nakts laikā no pulksten 23.00 līdz 7.00.

Rīgas domes Sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību. RPP, atbilstoši šiem noteikumiem, pārkāpuma gadījumā personas sauc pie administratīvās atbildības, taču policijas lēmumi no trokšņotāju puses nereti tiek apstrīdēti tiesā, tiesvedības gaita ilgst gadiem, trokšņošana turpinās un iedzīvotāji ir neizpratnē par to, ka traucējums netiek novērsts.

Arī tiesu lēmumi trokšņotāju sodīšanā nav vienoti. Pēc būtības līdzīgu pārkāpumu izskatīšanas gaitā tiesās ir vērojamas atšķirīgas interpretācijas, kad vienā gadījumā naktskluba radītais troksnis tiek raksturots kā pastāvīga rakstura troksnis, jo pamatā ir komercdarbība, kuras rezultātā tiek radīts troksnis - atskaņota mūzika, un tādēļ tiesa atceļ policijas pieņemto lēmumu un trokšņotājs netiek saukts pie atbildības, savukārt citā līdzīgā gadījumā tiesa secina, ka mūziku, kas klubā netiek atskaņota nepārtraukti, nemainīgi un katru dienu, nevar vērtēt kā pastāvīgu troksni, pēc kā lēmums par komersanta saukšanu pie administratīvās atbildības tiek atstāts spēkā. Taču, neraugoties uz atšķirīgajiem secinājumiem, tiesas piekrīt, ka minētās normas aizsargā tiesības uz trokšņiem nepiesārņotu apkārtējo vidi un mieru.

Attiecībā uz sadzīviska rakstura trokšņiem, kad traucējums un nesaskaņas trokšņošanas gadījumā ir pašu mājas iedzīvotāju starpā, policija, izvērtējot katru gadījumu individuāli, pieņemot paskaidrojumus no vairākiem apkārtējiem kaimiņiem un arī no paša trokšņa radītāja, vispirmām kārtām aicina kaimiņus savstarpēji sarunāties un vienoties par abu pušu interešu un miera saglabāšanu. Nereti risinājums ir rodams vienkāršā veidā – vienojoties par muzicēšanas vai elektrisko ierīču darbināšanas laikiem, vai tuvāko kaimiņu savlaicīgu pabrīdināšanu par plānotu svinību rīkošanu.

Rīgas Pašvaldības policija problemātisko trokšņošanas jautājumu un normatīvu sakārtošanas nepieciešamību aktualizē jau vairāku gadu garumā regulāri piedaloties ministriju rīkotajās sanāksmēs un nākot klajā ar konkrētiem normatīvu sakārtošanas piedāvājumiem. Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir gūts atbalsts RPP priekšlikumu iekļaušanai grozījumos Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Ministru kabineta noteikumos par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās, kas paredz nodalīt ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistītos trokšņus no pastāvīga rakstura trokšņiem, kas piesārņo apkārtējo vidi.

Ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas lielpilsētās pašvaldības policijas uzsver trokšņošanas problēmu kā sadzīviskās situācijās, tā arī no uzņēmējdarbību veicošo personu puses, un šīs problēmas risināšanā ne tikai pašvaldības policijai, bet arī citām tiesībsargājošajām institūcijām ir ierobežotas pilnvaras. Likumdevējs nevienai tiesībsargājošajai iestādei nav devis tiesības aizvērt vai apturēt „skaļas" iestādes darbību. Policija regulāri apseko izklaides vietas, izbrauc uz iedzīvotāju sniegtajiem izsaukumiem, pieņem iedzīvotāju iesniegumus un uzsāk administratīvo lietvedību, taču problēma netiek atrisināta, trokšņošana turpinās. Ir nepieciešamas likumdevēja veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu tiesībsargājošām iestādēm novērst šādus pārkāpumus nekavējoties un izslēgt to atkārtošanos. Kā piemēru problēmas efektīvai risināšanai Lielo pilsētu asociācijas eksperts pašvaldības policiju jautājumos J.Geduševs min Eiropas un Ziemeļamerikas policijas pilnvaras, kur normatīvi no likumdevēju puses izstrādāti iedzīvotāju interesēs tā, ka pēc atkārtotas vai attiecīga skaita pārkāpumu konstatēšanas, negodprātīga uzņēmēja komercdarbība tiek apturēta. „Šāda sistēma izklaides vietu īpašniekiem arī pie mums liktu sava uzņēmuma darbību sakārtot tā, lai trokšņošana netraucētu pilsētas iedzīvotāju un viesu mieru, savukārt policisti spētu reāli cīnīties ar problēmu, nevis nodarbotos ar administratīvo protokolu sastādīšanu, kas nepārtrauc pārkāpumu, par ko sūdzas iedzīvotāji", teic J.Geduševs.

Policijas vēlme un aicinājums likumdevējam ir - sakārtot normatīvo bāzi ilgstoši aktuālajā trokšņotāju ierobežošanas jautājumā, lai policijas darbs būtu pilnvērtīgs un efektīvs un kā iedzīvotāji, tā pilsētas viesi netiktu traucēti atpūtā savās mītnes vietās.

» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV