Pēc apmēram pusstundas pirmais parakstīties ierodas pensionārs Artūrs Damlics. Viņš parakstās par abu likumu nodošanu tautas nobalsošanā. Tāpēc viņa pasē iespiež divus zīmodziņus – lillā un sarkanā krāsā. Neilgi pēc plkst. 10 ir parakstījušies jau seši cilvēki. Starp viņiem ir arī Eiropas Kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš, kurš neuzticas Saeimas un valdības solījumam izlabot kļūdas. Arī studente Lāsma Irbe neuzticas valdošo solījutajam. „Drošības likumi ir nekorekti un nepareizi,” skaidro par tautas nobalsošanu parakstījusies studente.
Jāatgādina, ka Saeima ir atzinusi savu kļūdu un sola izstrādāt visiem pieņemamus grozījumus. V. Vīķe-Freiberga uzskata, ka „tautai ir visas iespējas atbalstīt prezidenti vai uzskatīt, ka jau tagad Saeima ir rīkojusies pietiekami,” prezidentes pozīciju pauda viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga. „Ir ētiskie un morālie standarti, kuri mums [deputātiem] neļaus atgriezieties pie sākotnējiem grozījumiem,” sabiedrības uzticību cenšas vairot parlamenta deputāts Jānis Lagzdiņš (Tautas partija). Viņš uzskata, ka parakstu vākšanā nevajadzētu piedalīties, jo likumi jau esot atcelti. „Fakts, ka [jautājumā par drošības likumiem] esam atgriezušies nulles pozīcijā, nemaina procedūras [iespējamā referenduma] nozīmību,” pretēju viedokli pauž Saeimas deputāte Sandra Kalniete (JL). Viņa skaidro, ka „JL ir iesaistījies parakstu vākšanā un atbalsta prezidenti.”
JL ir izgatavojis 150 000 A4 formāta reklāmas lapu parakstu vākšanas atbalstīšanai, jo CVK neesot pārāk aktīva, informējot cilvēkus par parakstīšanas iespējām, teic S. Kalniete. Šos apgalvojumus par nepamatotiem sauc CVK vadītājs Arnis Cimdars. Viņš skaidroja, ka „informācijas sniegšanu nemēra pēc standartiem pietiekama vai nepietiekama”, bet gan saskaņā ar likumu.
Natālijas Draudziņas ģimnāzijā (NDĢ) ierīkotajā parakstu vietā līdz darba laika beigām plkst. 13 bija parakstījušies 23 cilvēki. Aktivitāte esot normāla, un cilvēki parasti nāk jau izlēmuši par parakstīšanos, informēja NDĢ strādājošā parakstu vācēja Vera Lipstova. Darbiniece skaidroja - lai parakstītos ir jābūt 18 gadus vecam un līdzi jāņem Latvijas Republikas pilsoņa pase. Ja cilvēki neizprot parakstu vākšanas mērķi, viņi var iepazīties ar informatīvo bukletu, kurā ir nopublicētas likumu anotācijas.
Pirmā parakstu vākšanas diena pagāja bez nopietniem incidentiem, vienīgi kāda persona vēlējusies parakstu vākšanas vietā izvietot JL aģitācijas plakātu, zināja stāstīt A. Cimdars. Situācija gan esot korekti atrisināta.
Iespēja parakstīties par abu likuma grozījumu nodošanu tautas nobalsošanai būs četras stundas katru dienu līdz 2. maijam (ieskaitot). Referendums notiks, ja par tā rīkošanu parakstīsies ne mazāk kā 1/10 jeb 149 064 balsstiesīgie. 41 Rīgas parakstu vākšanas vietā pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās varēs parakstīties no plkst. 16:00 līdz plkst. 20:00, bet otrdienās, ceturtdienās un sestdienās no plkst. 9:00 līdz plkst. 13:00. Parakstu vākšanas vietas var uzzināt CVK mājas lapā www.cvk.lv .