"Tā ir skola, par kuru ir diezgan skarbi samaksāts. Tieši kā skola tā mani interesē. Tajā mēs redzam privatizācijas kombinācijas, kas tajā laikā, deviņdesmito gadu sākumā, tika veidotas. Te redzam, kā divi cilvēki, kuriem pašos pirmsākumos bija iespēja pieskarties pie lielām materiālām vērtībām, ievirzīja šīs materiālās vērtības savu personīgo ambīciju realizēšanā. Ja viņi būtu ievirzījuši šīs iespējas valsts interešu labā un sev pateikuši - man pietiek ar to, kas man ir, es varu būt labs biznesmenis, bet man nevajag ar šo biznesu caur aizkulisēm ietekmēt pasauli. Ja tas būtu izdarīts," uzsver eksprezidents, gan piebilstot, ka nerunā par abu politiķu tiesisko statusu un neapsūdz viņus. "Neesmu ne jurists, ne tiesnesis, ne prokurors. Saprotiet, es te nerunāju par tiesisko statusu un neapsūdzu. Man šīs juridiskās informācijas nav. Es runāju emocionāli."
Viņš uzsver - nevar tautai pārmest, ka tā veido savus priekšstatus un leģendas. "Tās ir sekas. Protams, šie divi cilvēki neiemieso visu patiesību. Tie ir izveidojuši sevi kā miglas blāķi, no kura izstaro lielākoties tumša, nepatīkama gaisma. Es runāju tikai par to, ka nākotnes labad mums no tā ir jāizdara secinājumi. Jo uzskatu, ka šis posms ir beidzies," rezumē eksprezidents.
