Pirmdiena, 17.Janvāris 2022. » Vārdadienas svin: Tenis, Dravis;

Ekonomikas krīze Latvijā varētu iestāties gada otrajā pusē

LETA, 21.04.2008. 11:30 | komentāri (4)

Latvijas ekonomikā krīze varētu iestāties gada otrajā pusē, šādu viedokli laikrakstam "Diena" paudis Tautas partijas (TP) līderis Aigars Kalvītis.
"Mēs esam vairākus pasākumus ierosinājuši. Lielā mērā mēs esam atkarīgi no ārējiem apstākļiem. Tas, kas šobrīd būtu jādara valstī ir - jābūt pareizam situācijas novērtējumam. Es personiski uzskatu, ka Latvijā nav iestājusies ekonomiskā krīze. Ir tikai dažas pazīmes, kas liek domāt, ka krīze tuvojas," sacījis politiķis.

"Pirmajos trīs mēnešos pamatbudžets nav izpildījies, bet tajā pašā laikā konsolidētais ir izpildījies. Tas rāda tendenci, ka otrajā pusgadā pamatbudžeta situācija kļūs smagāka. Ekonomikā iestājas atslābums, kas izraisīs bezdarba pieaugumu, kas savukārt izraisīs nodokļu neiekasēšanu ne tikai pamatbudžetā, bet arī pašvaldību budžetos, kas pašlaik piepildās, jo algu pieaugums, ko valdība atstāja pagājušajā gadā, nerada problēmas. Pievienotās vērtības un uzņēmumu ienākuma nodoklis nepildās, kas rāda, ka ekonomika bremzējas," situāciju raksturojis Kalvītis.

Politiķa skatījumā, krīze varētu iestāties gada otrajā pusē, bet ne šobrīd. "Biju divas dienas Latgalē, tur "Lokomotīve" Daugavpilī ir briesmās, pievadķēžu rūpnīcā ir 200 cilvēki atlaisti, Liepājā ir aizvērušās vairākas ražotnes. Ir ļoti svarīgi šobrīd akcentu likt tieši uz atbalstu ražošanai. Ko valdība var darīt? Pašvaldībās ir iespējams ēkas atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa uz kaut kādu laiku vai vismaz saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai nebūtu jāmaksā no sociālajiem budžetiem pabalsti. Ja ir kaut kādas nodokļu maksāšanas grūtības, varbūt ļaut pagarināt maksāšanas termiņus. Pats galvenais, lai nebūtu situācija, ka valstī bezdarbs pieaug līdz 10%, 15%."

Pēc Kalvīša vārdiem, Latvija šobrīd ir ļoti zemu nodokļu valsts salīdzinot ar citu Eiropu, tāpēc jāmaina arī nodokļu akcents. "Tiek pētīts, kā mēs varētu atbrīvot reinvestēto peļņu no nodokļiem. Tur ir divas iespējas - vai nu padarīt paātrinātāku amortizāciju, ļaut amortizēt jaunās tehnoloģijas ļoti īsā termiņā, vai arī kā igauņi katru ieguldījumu, ko veic no savas peļņas, neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Man pašam ir sajūta, ka daudz efektīvāks instruments ir paātrināt amortizāciju, jo tas ir vienkāršāk administrējams un tur nav tie riski. Valdība analizē situāciju, lai pieņemtu pareizos lēmumus, un tie jau var stāties spēkā, sākot ar pusgadu vai no nākamā gada."

TP finanšu ministra vadībā arī strādājot pie jauna iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kur tikšot paplašināta ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamā bāze. "Tiek domāts, ka varētu aplikt dividendes. Akcents tomēr uz patēriņa aplikšanu, nevis uz ražošanas aplikšanu, tā varbūt kompensējot tos nodokļu neieņēmumus, kas varētu rasties ekonomisko grūtību rezultātā. Tam likumam būtu jāstājas spēkā no 1.janvāra. Visdrīzāk tas tiks iesniegts reizē ar budžeta paketi."

Taujāts, kā krīze varētu izpausties, Kalvītis atgādina 1998.gadu: "Krīze bija tā, ka mēs nevarējām samaksāt pensijas, valstij nebija naudas savu funkciju veikšanai, Latvijā bija reģioni, kur bezdarbs sasniedza 25%, 30%. Tā ir īsta ekonomiskā krīze. Mums pēdējā ceturksnī vēl bija attīstība - 8% kopprodukta pieaugums, 2007.gads tika pabeigts ar lielāko pārpalikumu Latvijas vēsturē, bezdarbs ir 7%. Ja mēs apzināmies krīzes riskus, varam šo krīzi mazināt."

Savukārt lūgts novērtēt savas darbības premjera amatā iespējamās kļūdas, Kalvītis sacījis: "Protams, mēs varējām izveidot nevis 0,7% pārpalikumu pagājušā gadā budžetā, bet 1,5%. Jau veidojot šā gada budžetu es septembrī nācu ar priekšlikumu, ka mēs vairs nevaram atļauties tik labi dzīvot kā dzīvojām no 2004.gada, kad algas vidēji pieauga par 30%. Prognozējot situāciju, teicu, ka vajag samazināt algu pieaugumu, kas mums pārsniedza darba ražīguma pieaugumu, un principā tas ved uz nekurieni."

"Mēs saskārāmies ar milzīgu pretestību no arodbiedrībām. Beigās, netiekot galā ar valdību, arodbiedrības uzsāka parakstu vākšanu par parlamenta atlaišanu. Tas spiediens no sabiedriskā sektora bija tik liels - ārstiem, policistiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem nevarēja nepielikt algas. Nekur citur jau valdība naudu netērē. Mums ir 95% patēriņa budžets, mums jau investīciju daļas praktiski nav. Mums arī nebija iespējas neko vairāk ieekonomēt, vienīgais, ko varējām izdarīt - jau 2007.gadā nepalielināt algas par 30%, kas varbūt novestu pie sociāliem nemieriem. Beigās tas arī ir novedis pie tā, ka šobrīd esam referenduma priekšvakarā par Satversmes grozījumiem," piebildis Kalvītis.

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2022
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV