Piektdiena, 06.Decembris 2019. » Vārdadienas svin: Niklāvs, Niks, Nikolajs;

Nacionālā attīstības plāna eksperti līdz šim paveikto vērtē apmierinoši

LETA, 16.07.2008. 15:15

Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007.-2013.gadam eksperti līdz šim paveikto vērtē apmierinoši.
Šodien atklājot NAP ekspertu forumu, Saeimas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (TP) atzina - vērtējot piecu baļļu skalā, par paveikto pienāktos trīs balles.

Vienlaikus Kučinskis uzsvēra, ka arvien retāk nākas dzirdēt pārmetumus par valsts nākotnes vīziju un prioritātēm. Ierēdniecības līmenī plānošana sakārtojas, proti, no 800 - 900 dokumentiem parādās noteiktas vadlīnijas, pastāstīja Kučinskis, atzīstot, ka arī valsts ilgtermiņa stratēģijā jāiekļauj stingras prioritātes, kas atbilst arī NAP. Kučinskis pauda uzskatu, ka arī NAP tuvāko gadu laikā būs jāpārskata.

NAP ekspertu grupas "Izglītots un radošs cilvēks" vadītāja Tatjana Volkova informēja par grupas pusgada laikā izstrādātajiem secinājumiem par tēmu "Efektīvi funkcionējošas mūžizglītības sistēmas izveide". Eksperti secinājuši, ka izglītība jābalsta uz kompetencēm, jau izglītības sākumposmā nosakot, kādas prasmes jāapgūst. Mūžizglītības sistēmas nodrošināšanā vadošā loma jāuzņemas augstskolām, uzskata eksperti. Tāpat mūžiglītības funkcionēšanai jānodrošina efektīva koordinācija.

Ekspertu grupa uzskata, ka arī reģionos jābūt koordinatoriem, kas nodrošinātu mūžiglītības sistēmas funkcionēšanu visā teritorijā. Tāpat sistēmā jāiesaistās arī Nodarbinātības valsts aģentūrai un darba devējiem. Eksperti norāda, ka tuvākajā nākotnē jādomā arī par mūžizglītības finansēšanas mehānismu. Patlaban lielākā daļa finansējuma nāk no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tāpēc laicīgi jādomā, kā finansēt mūžizglītību, kad ES finansējums nebūs pieejams.

Ekspertu grupas "Zinātnes un pētniecības attīstība" eksperts Elmārs Grēns pastāstīja, ka konkurētspējīgas zinātnes priekšnoteikumi ir augsts pētījumu līmenis, par ko liecinātu starptautiskas publikācijas un patenti, adekvāts valsts finansējums un veicinoši apstākļi papildu līdzekļu piesaistei, kā arī atbilstoša zinātniskā infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājums. Tāpat zinātnes attīstībai nepieciešama inovāciju veicinoša vide, laba pētījumu organizācija, maz birokrātijas un dažādu ierobežojumu.

Darba grupas "Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība" eksperti secinājuši, ka ir jāstrādā ar visu izmēru eksportētājiem. Tāpat, lai palielinātu eksporta atdevi, nepieciešama individuāla pieeja, piemēram, veicinot īrētu eksporta menedžeru, eksporta uzskaites menedžeru ieviešanu, realizējot globālo piegādātāju programmu.

Savukārt potenciālajiem eksportētājiem jārīko eksportētāju dienas, tāpat nepieciešama profesionāla iedrošināšanas kampaņa. Eksperti norāda, ka eksporta apmācību ieteicams veikt citiem uzņēmējiem vai privātā sektora praktiķiem, nevis publiskajam sektoram.

Tāpat eksperti uzskata, ka būtu jāveido eksporta studiju kurss, piemēram, sešu mēnešu garumā, lai tādējādi apmācītu eksporta asistentus, eksporta vadītājus, tirdzniecības pārstāvniecību vadītājus.

Izstrādājot priekšlikumus, darba grupas "Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība" eksperti pētījuši vairāku valstu pieredzi - Francijas, Dānijas, Čehijas, Zviedrijas, Austrijas.

Darba grupas "Valsts un sabiedrības attīstība" eksperti norāda, ka nozīmīgs valsts veiksmīgas un demokrātiskas attīstības nosacījums ir publiskā sektora un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbība. Darba grupas eksperti uzsver, ka NAP jākļūst par valsts un sabiedrības cienītu un saprotamu dokumentu virzībai uz vienotu mērķi.

Eksperti norāda, ka jāveido NVO sektora klasifikators, lai nodrošinātu uzraudzības, analīzes un novērtēšanas iespējas. Tāpat eksperti norāda uz nepieciešamību veidot kvalitatīvu valsts un nevalstiskā sektora dialogu, kā arī NVO sektora finansēšanas un atbalsta modeli.

Darba grupas "Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa" eksperti šoreiz pievērsušies ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Secināts, ka efektivitātes paaugstināšana veicama kompleksi - valsts, pašvaldību, privātās daudzdzīvokļu un citās ēkās. Tāpat jāveic ēku energoaudits un energosertificēšana. Par energotaupības pasākumiem jāinformē arī paši patērētāji.

Eksperti secinājuši, ka citu valstu, piemēram, Lietuvas, pieredze rāda - vairāku autonomu pašvaldības vai privāto siltumapgādes uzņēmumu darbība vienā pilsētā ir visai neefektīva. Daudz racionālāka ir pieeja, ka visa siltumapgādes ķēde tiek nodota "vienās rokās". Eksperti norāda arī uz nepieciešamību piesaistīt privāto kapitālu energoefektivitātes veicināšanai.

Darba grupā ""Cilvēka labklājības kāpums" aplūkoti cilvēka dzīves kvalitāti un dzīves ilgumu ietekmējoši faktori. Eksperti aprēķinājuši, ka 2050.gadā Latvijā varētu būt tikai 1,8 miljoni iedzīvotāju. Patlaban Latvijā mīt 2,2 miljoni iedzīvotāju.

Situācijas uzlabošanai eksperti iesaka, apstiprinot jaunus politikas dokumentus, vērtēt arī citu politiku ietekmi uz tautas veselību. Eksperti uzskata, ka, risinot jautājumus par sociālo pabalstu izsniegšanu, jāvērtē to ietekme uz iedzīvotāju paradumu maiņu. Tāpat eksperti norāda uz nozīmīgo informācijas un izglītības lomu veselības veicināšanā un dažādām masveida fiziskām aktivitātēm un pasākumiem.

Lai runātu par pusgada laikā paveikto, darba grupu eksperti sanāk otro reizi. Pirmo reizi eksperti tikās pagājušā gada nogalē.
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV