Labā ziņa ir tā, ka aizvien vairāk jauniešu pievēršas savas tautas vērtību apgūšanai un kopšanai. Tradīcijas mums palīdzēs. Kā vienmēr.
Sliktā ziņa ir tā, ka vispārpopulārajā līmenī Jāņa svēte ir kļuvusi par šo svētku būtībai neatbilstošu formu.
Jāņi ir enerģijas pilnbrieda svētki, kas prasa aktivitāti, līdzdarbību, saslēgšanos vienā ritmā ar Saules un Pasaules norisēm, tā prasa katra atbildīgu līdzdarbošanos pasaules pārradīšanā un sakārtošanā – sargāt uguni, kamēr tumšs, dziedāt, ziedot, attīrīt sevi un vidi.
“Līgot”, kam rada tādi vārdi kā “salīgt”, “līgums”, “līga” (piem., sportā), nozīmē apvienoties, atjaunot saites ģimenes, dzimtas, tautas vidū
Jāņi aicina apzināties, ka visi esam cieši saistīti, pat ja ikdienā to nejūtam, tāpat kā cieši saistīti ir autovadītāji, kas mašīnu straumē katrs pilnīgi patstāvīgi stūrē. Saistība starp šiem vadītājiem parādās, ja kāds atsakās ievērot satiksmes noteikumus. Rodas sastrēgumi un avārijas. Jāņu svinēšanu no mums prasa Dabas ritums, tas prasa ievērot savus noteikumus, lai nerastos avārijas – ekoloģiskas un sociālas.
Ieslēdzot Jāņu vakarā atskaņotāju vai televizoru, nevis dziedot un dejojot, aizejot uz ziņģu koncertu vai šaujot salūtu, cilvēki ignorē minēto Dabas ritmu, tā noteikumus, no saņēmējiem, kas dod tālāk, lai atkal saņemtu, tie kļūst par ņēmējiem un “korķiem” enerģiju plūsmā. Sekas mēs redzam – skaitam bojā gājušos, utt.
