Svētdiena, 02.Oktobris 2022. » Vārdadienas svin: Skaidris, Ilma;

Saeimas priekšsēdētājs uzsver kopīgu mērķu un sabiedrības vienotības nozīmi

LETA, 18.11.2008. 16:43

Sabiedrībai ir jābūt vienotai un ar mērķa apziņu, lai kopīgi būtu iespējams sasniegt galveno mērķi - plaukstošu Latvijas valsti, otrdien Latvijas Nacionālajā teātrī Saeimas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latvijas proklamēšanas 90.gadadienai, sacīja parlamenta priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

"Gan toreiz, gan tagad ir situācija, kad cilvēkiem nepieciešama vienotība un mērķa apziņa. Jābūt mērķim un motivācijai, lai kopīgi risinātu problēmas, kopīgi rastu iespējas tālākai attīstībai un meklētu ceļu uz plaukstošu valsti. Skaidri saskatāma un saprotama mērķa trūkums rada cilvēkos neziņu par nākotni un neticību valsts attīstībai," sacīja parlamenta priekšsēdētājs.

Daudze uzsvēra, ka "mums jāspēj formulēt uzdevumus, jāspēj atrast tos ceļus, pa kuriem galveno mērķi - plaukstošu Latvijas valsti - sasniegt". Vienlaikus tas esot ne tikai Saeimas un valdības, bet visas sabiedrības uzdevums.

"Ja spēkus apvienosim, neceļot jaunas barikādes un nenostājoties tām katrs savā pusē, tad mērķis - plaukstoša Latvija - būs sasniedzams. Jā, es apzinos, ka valdībai un Saeimai nāksies pieņemt grūtus, pat nepopulārus lēmumus, taču tas ir jādara, lai valstī atsāktos gan ekonomiska, gan sociāla augšupeja," savu pārliecību pauda Daudze.

Parlamenta priekšsēdētājs, vērtējot sarežģīto ekonomisko situāciju Latvijā, uzsvēra: nepieciešams apzināties, ka Latvija ir pasaules daļa un Latviju šobrīd skar tieši tie paši ekonomiskie procesi, kas ietekmē arī citas pasaules valstis.

"Tāpēc jāsaprot, ka ir lietas, ko Saeima un valdība var izdarīt un kas Saeimai un valdībai ir jādara, bet ir lietas, kas risināmas tikai globālā mērogā - sadarbojoties ar citām valstīm, sadarbojoties ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā, sadarbojoties ar visiem kaimiņiem, lai kopīgi pārvarētu ekonomiskos un sociālos izaicinājumus," teica Daudze.

Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka valstij bieži vien tiek adresēti pārmetumi par procesiem, ko tā nevar ietekmēt. "Mēs nevaram prasīt no valdības atbildību par finanšu krīzi un inflācijas kāpumu Eiropā un visā pasaulē. Mēs nevaram prasīt no tās atbildību par energoresursu cenu kāpumu gan Parīzē, gan Romā, gan Rīgā. Mēs nevaram ietekmēt pārtikas preču cenu svārstības pasaules tirgos, kas ietekmē arī mūsu ražotājus."

Daudze sacīja, ka atbildību no valsts iespējams prasīt par uzņēmējdarbību veicinošas un sociāli atbildīgas nodokļu likumdošanas pilnveidošanu, par stimulējošu mehānismu radīšanu, kas motivētu Latvijas cilvēkus iesaistīties ekonomiskajos procesos, sabiedriskajās aktivitātēs un valsts attīstībā.

"Mēs varam prasīt un mums jāprasa visiem, jebkuram sabiedrības loceklim: vai pirms tam, kad runāt par krīzi, par nepietiekamām sociālajām garantijām, esi izpildījis saistības pret valsti - godīgi samaksājis visus nodokļus, lai valsts varētu palielināt algas skolotājiem, kas māca mūsu bērnus, mediķiem, kas rūpējas par mūsu veselību, policistiem, ugunsdzēsējiem, tiesnešiem, kas garantē mūsu drošību un tiesisko kārtību?" retoriski vaicāja Saeimas priekšsēdētājs, uzsverot katra cilvēka atbildību pret valsti.

Daudze atzina, ka "mums būs sūri un grūti jāstrādā, bet nešaubos, ka mēs esam tam gatavi. Gatavi strādāt, gatavi darīt un arī izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tiek veiktas tādas vai citādas darbības, kāpēc tiek pieņemti vieni vai otri lēmumi".

"18 atjaunotās neatkarības gados ir paveikts ļoti daudz. Mums bija mērķis - augstāks par politisko spēku savstarpējām cīņām, un mēs savu mērķi sasniedzām. Šodien Latvija ieņem stabilu vietu Eiropas valstu saimē, mēs esam ieguvuši reālas drošības un suverenitātes garantijas, "de facto" un "de iure" esam atguvuši savu vietu Eiropā," sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Saeimas svinīgajā sēdē piedalījās bijušie Latvijas Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, bijušie premjeri Andris Šķēle (TP), Valdis Birkavs, Māris Gailis, Indulis Emsis, Andris Bērziņš (LPP/LC), Aigars Kalvītis (TP), bijušie Saeimas priekšsēdētāji Ingrīda Ūdre (ZZS) un Alfrēds Čepānis.

Viesu vidū bija Latvijas valdības locekļi, Eiropas Parlamenta deputāti Georgs Andrejevs un Rihards Pīks (TP), Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), Rīgas domes deputāti, Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas neatkarību, tai skaitā arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš un Aivars Lembergs.

Saeimas deputātes Anna Seile (PS), Sandra Kalniete (PS) un Inguna Rībena (JL) uz svinīgo pasākumu ieradušās, ģērbušās tautas tērpos, novēroja LETA.

Pasākumā piedalījās arī diplomātiskā korpusa pārstāvji, Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots un Latvijas Radio ģenerāldirektors Aigars Semēvics un citu mediju pārstāvji.

Nacionālā teātra skatuve bija noformēta ar Latvijas karogu, centrā atradās Latvijas ģerbonis, bet blakus skatuvei bija sarkabaltsarkanu ziedu rota.

LETA jau ziņoja, ka šī ir pirmā reize, kad Saeimas sēde pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sasaukta ārpus Saeimas telpām.

Uz svinīgo sēdi tika aicināti visi atjaunotās Latvijas Valsts prezidenti un Saeimas Prezidija pārstāvji, 1991.gada Ivara Godmaņa vadītās valdības ministri, Augstākās Padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, un PSRS Tautas deputātu kongresa deputāti, kuri atbalstīja Latvijas neatkarības ideju, kā arī ārvalstu diplomātiskais korpuss Latvijā.

Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2022
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV