Sestdiena, 21.Maijs 2022. » Vārdadienas svin: Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna;

"Lattelecom" privatizēs uzņēmuma vadība un darbinieki

LETA, 12.06.2007. 20:15

Šodien Ministru kabinets pēc divu stundu ilgām diskusijām slēgtā sēdē konceptuāli izšķīrās par telekomunikāciju operatora SIA "Lattelecom" privatizācijas modeli, kas paredz, ka kapitāldaļas atpērk kompānijas vadība un darbinieki.
"Lattelecom" privatizēs uzņēmuma vadība un darbinieki
Uzņēmuma vadība un darbinieki par "Lattelecom" ir gatavi maksāt 290 miljonus latu.

Ministru kabinets šādu "Lattelecom" privatizācijas modeli izvēlējies, lai veicinātu konkurenci telekomunikāciju tirgū.

Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai valdība gaidīs precīzāku informāciju par uzņēmuma vadības plānotajiem darījuma finansējuma avotiem. Šādu informāciju "Lattelecom" vadības un darbinieku pārstāvjiem valdībai jāsniedz trīs mēnešu laikā.

Kā uzsvēra satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), valdība sagaida sīku, detalizētu informāciju par finanšu avotiem, maksājuma grafiku un citiem iespējamā darījuma aspektiem.

Pēc ministra prognozēm, valsts ienākumus no "Lattelecom" un mobilo telekomunikāciju operatora SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) kapitāla daļu pārdošanas varētu saņemt jau šogad. Kopējie valsts ienākumi varētu sasniegt 420 miljonus latu, kas būtu lielākā summa, kas saņemta privatizācijas procesā.

Pēc Šlesera teiktā, valdībā šodien tika izskatīti vēl divi iespējamie uzņēmuma privatizācijas modeļi, viens no kuriem paredzēja pārdot valstij piederošās "Lattelecom" daļas uzņēmuma otram līdzīpašniekam - skandināvu koncernam "TeliaSonera", bet otrs - pārdot uzņēmuma kapitāldaļas starptautiskā izsolē ar pretendentu atlasi.

Kā norādīja satiksmes ministrs, ja valstij piederošās "Lattelecom" daļas tiktu pārdotas "TeliaSonera", ienākumi no privatizācijas būtu lielāki. Tomēr, domājot ilgtermiņā, daudz izdevīgāks valdības locekļiem šķitis kompānijas menedžmenta piedāvājums, jo tas nodrošinātu lielāku konkurenci Latvijas telekomunikāciju tirgū.

Kā piemēru Šlesers minēja LMT, kura peļņas rādītāji veido 36% no apgrozījuma, kas apliecina, ka telekomunikāciju jomā vēl ir iespējams saasināt konkurenci.

Analizējot iespēju rīkot "Lattelecom" kapitāldaļu izsoli, valdība secināja, ka tas prasītu daudz laika, jo šāds lēmums būtu jāsaskaņo ar "TeliaSonera". Turklāt būtu grūti prognozēt, kas izsolē iegūtu Latvijas telekomunikāciju kompānijas kapitāldaļas, piemēram, šādā izsolē varētu piedalīties arī "TeliaSonera".

Latvijas valstij pieder 51% "Lattelecom" kapitāldaļu, bet Skandināvijas koncerna "TeliaSonera" īpašumā ir 49% uzņēmuma. Valstij pieder 28% mobilo telekomunikāciju operatora LMT kapitāla daļu, "TeliaSonera" - 49% daļu, bet "Lattelecom" - 23% daļu.

Kā iepriekš norādīja Šlesers, uzņēmuma daļu maksimālā vērtība tiek lēsta aptuveni 290 miljonos latu.

Šādu summu piedāvā maksāt "Lattelecom" vadība un darbinieki, aģentūrai LETA apliecināja "Lattelecom" preses sekretāre Maija Celmiņa.

Laikraksts "Diena" gan ziņoja, ka 290 miljoni latu nav vienīgais skaitlis, kas figurēs precizētajā "Lattelecom" vadības priekšlikumā. Proti, tā kā "Lattelecom" īpašumā ir arī 23% LMT kapitāla daļu, kas novērtētas par 150-155 miljoniem latu, priekšlikumā minētā "Lattelecom" iegādes cena varētu sasniegt aptuveni 450 miljonus latu.

Tādējādi valsts kā 51% "Lattelecom" īpašniece, atbalstot šo privatizācijas priekšlikumu, varētu pretendēt uz 225-230 miljoniem latu. Blakus šiem ienākumiem, veicot "Lattelecom" privatizācijas darījumu, valsts kasi papildinātu arī ienākumi no valstij tieši un netieši piederošo vēl 28% LMT daļu pārdošanas kompānijai "TeliaSonera". To vidējā auditoru aplēstā vērtība ir 180-190 miljoni latu.

Līdz ar to kopumā no "Lattelecom" privatizācijas un ar šo darījumu saistīto atlikušo valstij piederošo LMT daļu pārdošanu skandināviem valsts, īstenojot uzņēmuma vadības piedāvāto modeli, varētu saņemt aptuveni 400-420 miljonus latu - summu, kas ir līdzvērtīga desmitajai daļai valsts budžeta, norāda laikraksts.

Darījuma finansēšanai "Lattelecom" plāno piesaistīt starptautiskas bankas.

Kā iepriekš intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" norādīja "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, ja Latvijas valsts un "TeliaSonera" piekritīs piedāvājumam SIA "Lattelecom" daļas pārdot uzņēmuma vadībai un darbiniekiem, telekomunikāciju tarifi Latvijā varētu samazināties par 10%.

Kā uzsver Melngailis, uzņēmuma vadība un darbinieki ir gatavi attīstīt kompāniju un ir vairāki biznesa virzieni, kur "Lattelecom" varētu tālāk augt.

"Mūsu priekšlikumam ir vairākas priekšrocības, ja to salīdzina ar citiem līdz šim izskanējušiem "Lattelecom" privatizācijas variantiem," apgalvo kompānijas vadītājs.

Pirmkārt, "Lattelecom" pārdošana darbiniekiem būtu valstij izdevīgākais risinājums, jo tiek nodrošināta maksimāli efektīva uzņēmuma pārvaldība, īpašnieku stabilitāte un caurskatāmība, motivējoša darba vide un pārliecinoši rezultāti, elastība panākt eksporta pieaugumu un apgūt jaunus tirgus.

Otrkārt, šādi tiek radītas iespējas, ka "Lattelecom" var ietekmēt Latvijas eksporta pieaugumu līdzīgi kā "Ryanair" Īrijā un "Skype" Igaunijā. Kā norāda Melngailis, "Lattelecom" pakalpojumu eksporta pieaugums par 100 miljoniem latu samazinātu Latvijas tekošā konta deficītu par aptuveni 1% no iekšzemes kopprodukta.

Treškārt, darījums ļauj valstij iegūt uzreiz garantētus ienākumus no "Lattelecom" peļņas par vairāk nekā desmit gadiem, kas atbilst praksei līdzīgos darījumos.

Ceturtkārt, ja "Lattelecom" radīsies iespēja ienākt mobilo sakaru tirgū, var prognozēt, ka vidējie telekomunikāciju tarifi varētu samazināties par aptuveni 10%, tai skaitā mobilo telekomunikāciju tarifi - par 25%. Tā rezultātā inflācija kristos par aptuveni 0,5%.

Tāpat Melngailis kā šāda darījuma priekšrocību uzsver iespēju samazināt informācijas tehnoloģiju profesionāļu migrācijas riskus, kas Latvijai patlaban ir aktuāli.

"Mēs apzināmies, ka būs jāņem pietiekami liels kredīts, lai īstenotu šo darījumu. Tomēr pasaulē ir daudz piemēru, kur darbinieki izpērk kompānijas, - raksturīgākie ir Īslandes operators "Siminn" un Īrijas operators "Eircom". Latvijā to ir mazāk," norāda "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs. Kā sekmīgu piemēru viņš min "Latvijas Finieri", bet kaimiņvalstīs - "Tallink".

Skaidrojot iespējamā darījuma aspektus, Melngailis norāda, ka tuvākajos gados "Lattelecom" varētu nemaksāt dividendes, daļu summas izmantojot kapitāldaļu iegādei ņemtā kredīta nomaksai un daļu - investīcijām. Tāpat investīcijām varētu ņemt papildu kredītus.

"Ir skaidri redzams, ka mums ir jomas, kurās nepieciešams papildus ieguldīt, piemēram, platjoslas tirgū un izskatīt iespējas iegādāties citus uzņēmumus," skaidro uzņēmuma vadītājs. Tāpat "Lattelecom" plāno strādāt ārvalstu tirgos, piemēram, Zviedrijā un Krievijā.

Savukārt finanšu konsultāciju un aktīvu pārvaldes kompānijas "Lazard" rīkotājdirektors Vincents Stradiks intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzinis, ka, ja telekomunikāciju operatoru "Lattelecom" un LMT pārdošanas darījumu sāktu jūnija sākumā, to varētu noslēgt septembra beigās.

"Lazard" nodarbojas ar "Lattelecom" pārdošanas darījuma sagatavošanu un finansējuma piesaisti no uzņēmuma darbinieku un vadības puses.

"Zinot "Lattelecom" un LMT struktūru, darbības ir vienkāršas. Tās ir divas. Viena ir saistībā ar "Lattelecom", pamatā, kur 100% nopērk kapitāla fonds, faktiski jauns investors, un otra ir, kad "TeliaSonera" nopērk LMT daļas," uzsver finanšu konsultants.

Viņš skaidroja, ka līdz šim izskanējusī informācija par "Lattelecom" vadības lomu uzņēmuma daļu izpirkšanā nav precīza. "Un, kad runājam par "management buy out", tas nenozīmē, ka menedžments izpērk "Lattelecom". Tas ir, kad menedžments meklē investoru," skaidro Stradiks.

Viņš informē, ka "Lazard" meklē privāto kapitālu un uzrunā vairākus investorus, kuriem ir interese par "Lattelecom" daļu iegādi.

"Un tas ir ļoti vienkārši, kad tiks panākta vienošanās starp valsti un "TeliaSonera". Kā zināms, šobrīd ir ļoti daudz privātā kapitāla naudas visā pasaulē un dažādas finanšu iespējas starptautiskajām bankām. Un jo ātrāk šim darījumam tiek dota zaļā gaisma, jo ātrāk "Lazard" varēs nodarboties ar privātā kapitāla piesaisti, protams, pēc "Lattelecom" menedžmenta izteiktajiem kritērijiem," norāda Stradiks.

Kā skaidro "Lazard" pārstāvis, darījumā "Lattelecom" menedžments iegūs ļoti nelielu daļu no kapitāla, kas nepieciešams, lai izpirktu kādu uzņēmumu. Vidējie rādītāji šādos darījumos ir 15%-20% darbiniekiem un pārējais - privātam investoram.

Investoru fonds varētu darboties 7-10 gadus, pēc tam kompānijai paziņojot, ka vēlas izstāties no biznesa. "Un vienmēr ir vairākas iespējamās darbības. Viena no tām, iespējams, ka uzņēmuma daļas izpērk darbinieki un vadība; vai viņi atrod citu kapitāla fondu, kurš ir kā jauns investors," norāda Stradiks.

"TeliaSonera" ir gatava pēc iespējas ātrāk īstenot telekomunikāciju operatoru "Lattelecom" un LMT pārdošanas darījumu, jūnija sākumā sacīja "TeliaSonera" prezidents Anders Igels, uzsverot, ka "TeliaSonera" sagaida, ka Latvijas valdība piedāvās skaidru darījuma variantu.

Kā sacīja Igels, patlaban tiek gaidīta valdības izšķiršanās, pēc kuras koncerns būtu gatavs sekot valdības noteiktajam ceļam. Prognozes par darījuma termiņiem gan netiek izteiktas, uzsverot, ka biznesā bieži vien ir nepieciešama pacietība. Tāpat viedokļi jāsaskaņo daudzām iesaistītajām pusēm.

Igels atzina, ka "TeliaSonera" lielākā interese ir par mobilo telekomunikāciju operatora LMT daļām, jo šajā tirgus segmentā tiek saskatītas labas biznesa attīstības perspektīvas. Konkrētu summu, ko "TeliaSonera" būtu gatavs piedāvāt par LMT daļām, viņš neatklāja, piebilstot, ka ir zināmas cenas augšējās un apakšējās robežas.

Kā ziņots, "Lattelecom" grupa 2006.gadā nopelnījusi 39 miljonus latu, kas ir par 12,6% jeb 4,3 miljoniem latu vairāk nekā 2005.gadā. Savukārt ieņēmumi bija 143,7 miljoni latu, par 10,3 miljoniem latu jeb 7,7% pārsniedzot 2005.gada rezultātu.

"Lattelecom" grupā ietilpst SIA "Lattelecom", SIA "Citrus Solutions", SIA "Lattelecom Technology", SIA "Baltijas Datoru akadēmija", SIA "LSS" un SIA "Lattelecom BPO".

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2022
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV