Pirmdiena, 21.Septembris 2020. » Vārdadienas svin: Matīss, Modris, Mariss;

Operas prīma Marina Rebeka uzstāsies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri

Inguna Upīte, 31.03.2009. 11:53

9. aprīlī plkst. 19:30 Lielajā Ģildē kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri uzstāsies soprāns Marina Rebeka, kura nesen spoži debitējusi Adīnas lomā G.Doniceti operā „Mīlas dzēriens” Latvijas Nacionālajā operā. Koncertā būs dzirdams J.Brāmsa „Vācu rekviēms”. Atskaņojumā piedalīsies arī bass Egils Siliņš, Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” un diriģents Ūla Rudners.
Operas prīma Marina Rebeka uzstāsies kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri

„Vācu rekviēms” op. 45. orķestrim, korim un diviem solistiem ir viens no monumentālākajiem vācu komponista Johannesa Brāmsa nedaudzajiem vokāli simfoniskajiem darbiem. Ar šo skaņdarbu komponists godinājis savas mātes piemiņu.

Sākotnēji J.Brāmss 1867. gadā pabeidza Rekviēmu pirmajā redakcijā (tajā nebija 5.daļas), un tā pirmatskaņojums notika 1868. gada aprīlī Brēmenē autora vadībā. Vēlāk Brāmss pievienoja soprāna solo ar kori, un pilnajā versijā skaņdarbs tika atskaņots 1869. gada februārī Leipcigas Gewandhaus. Pēc tam „Vācu rekviēms” izskanējis arī citur Eiropā, visur gūstot nedalītu publikas atsaucību.

J.Brāmss skaņdarbā atteicies no tradicionālā mirušo mesas latīņu teksta, teksts ir vācu valodā, no tā cēlies arī skaņdarba nosaukums „Vācu rekviēms”. Komponists brīvi izvēlējies Bībeles tekstus no Vecās un Jaunās Derības, līdz ar to rekviēmā nav arī ierastās daļu kārtības.

Mūzika pauž mierinājumu, mīlestību, līdzcietību un cerību tiem, kuri zaudējuši savus tuviniekus. Mūzika ir liriski apgarota un dziļi cilvēciska, savienojot sevī smeldzīgas skumjas un episku varenību. Skaņdarba dramaturģiju un tematisko plānu veidojis pats komponists.

Soliste Marina Rebeka „Vācu rekviēmu” raksturo kā aizejošās dvēseles atvadas no viņai mīļiem cilvēkiem uz zemes. M.Rebeka: „Tās nav sēras, bet gan gaišas atvadas ar uzsvērumu, ka mēs vēl redzēsimies un ka jūsu sirdij ir jāpriecājas, nevis jāskumst. Savā ziņa tā ir kā šūpuļdziesma, kuras laikā dvēsele gūst mieru un dodas savā jaunajā ceļā.”

Marina Rebeka Latvijas mūzikā ir ienākusi negaidīti un spoži. Latviešu soliste izglītojusies operas dzimtenē Itālijā. 2007. gadā jaunā dziedātāja guva pārliecinošu uzvaru jauno vokālistu konkursā „Jaunās balsis” (Neue Stimmen) Vācijā, pārsteidzot žūriju un klausītājus ar savu neparasti spēcīgo un skaisto soprāna balsi. Tas pavēra ceļu uz pasaules operskatuvēm, kur māksliniece jau guvusi augstu novērtējumu. Viņa dziedājusi Erfurtes teātrī, Vīnes Tautas operā, Berlīnes Komiskajā operā, La Fenice teātrī Venēcijā un daudzviet citur, bet vēl šajā sezonā viņu gaida arī Milānas Teatro alla Scala un Opera de Lorraine Nansī pilsētā Fancijā. Nozīmīgs notikums gaidāms augustā, kad Marina Rebeka atveidos Anaī lomu Dž.Rosīni operā „Mozus un faraons” slavenajās Zalcburgas Svētku spēlēs (Salzburger Festspiele) Austrijā Rikardo Muti vadībā. Jau pāris sezonas dziedātāja viesojusies arī savā dzimtenē, kur nu ieradusies kā starptautiski atzīta zvaigzne.

Starptautiski pazīstams ir arī otrs šī vakara solists bass Egils Siliņš. E.Siliņš bijis Bāzeles operas, Vīnes Valsts operas un Vīnes Tautas operas solists. Lielus panākumus viņš guvis Bregencas festivālā, veiksmīga bijusi arī viņa debija Milānas Teatro alla Scala, Metropolitēna operā, Hamburgas Valsts operā u.c. Kopumā Latvijas Nacionālajā operā un citos operteātros viņš iestudējis ap 70 lomas. E.Siliņš pazīstams ne tikai kā operu dziedātājs, bet bieži uzstājas arī kamermūzikas koncertos un vokālsimfonisko lielformas darbu atskaņojumos. E.Siliņš ir arī divkāršs Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts.  

Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” jau daudzus gadus piedalījies vērienīgu LNSO projektu īstenojumos. Kora repertuārs aptver vokāli instrumentālos darbus, plašu a cappella programmu un skaņdarbus ar ērģelēm. Tā ir mūzika, kas tapusi laikā no agrīnās renesanses līdz pat mūsdienām, pēdējos gados īpašu uzmanību pievēršot latviešu komponistiem. Nozīmīgi ir arī kora „Latvija” vienpadsmit gadus organizētie Starptautiskie garīgās mūzikas festivāli. Koris ir trīskārtējs Latvijas Lielās Mūzikas balvas laureāts un 2003. Gada Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts.

Zviedru izcelsmes diriģents Ūla Rudners kopā ar LNSO uzstājas jau otro reizi. 1995. gadā Ū.Rudners dibinājis un vadījis orķestri Philharmonie Wien. Viņš bijis arī Tasmānijas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents un kopš 2003. gada rudens vada Haidna orķestri Bozenā. Jau vairāk nekā 20 gadus diriģents sadarbojies ar dažādiem orķestriem Austrālijā. Ū.Rudnera vārds plaši pazīstams arī Skandināvijā. Ū.Rudners ir pasaulē atzīts operu diriģents, viņš iestudējis arī dažas operetes un vairākus vokālsimfoniskos lielformas darbus.




Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2020
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV