Tuvojoties 30.aprīlim - pastāsti, kā notiek gatavošanās Valpurģu naktij?
Nu, tā - cītīgi gatavojamies. Pats amizantākais, ka grupai būs unikāla pieredze- dienas laikā uzstāties divos koncertos ar divu stundu starpību. Mistiski nokļuvām konkursa „Bliez pa pirmo” nākamajā kārtā, lai gan sākotnēji neizvirzījām tādu mērķi, tikai uzjautrināties un visus šokēt (smejas) un tas mums izdevās.
Pastāsti sīkāk par „Circus Red” - organizāciju, kurā nesen sāki darboties?
Dažu iemeslu dēļ - domstarpību un finansiālu iemeslu dēļ - man nācās pamest „Black Masquerade”, tapēc izveidojām aģentūru, ar kuras palīdzību vēlamies veikt kvalitatīvākus pasākumus, un tam ir vajadzīgas finanses, sadarbojamies ar sponsoriem. Tagad kārtoju formalitātes oficiālās reģistrācijas iegūšanai.
Sanāk, ka esi radošā kolektīva vadītājs?
Jā, tā varētu teikt. Mūsu galvenā ideja ir koncentrēt uzmanību visām underground kultūrām, reizēm veidot miksētus pasākumus. Gribētos atzīmēt, ka šobrīd Latvijā nav nevienas aģentūras, kas specializētos uz visiem neformāļiem - ir tie, kas nodarbojas ar roku vai metālu, kas būtībā ir nenopietni. Mūsu mērķis ir apvienot visus neformāļus zem viena karoga.
Bet vai tas nav pārāk grūts un neizpildāms uzdevums - visus un zem viena spārna? Vai nav vieglāk specializēties kādā jomā?
Kā uz to skatās. Es uzskatu, ka jābūt lielai komandai, kur katrs atbild par noteiktu jomu. Nākotnē domājam izveidot sociālu tīklu tieši neformāļiem, lai sakompleksēti cilvēki neuzbāztos ar jautājumiem: „Kāpēc tu bildē tik šausmīgi izskaties utml.?”
Tāds nekomerciāls portāls, ja ?
Jā, tomēr iespējams pastāvēs daži maksas pakalpojumi, lai iegūtā nauda nodrošinātu portāla attīstību, bet nevis nonāktu veidotāju kabatās.
Tu jautāji par specializāciju. Mēs neesam ASV, Krievija vai Vācija, kur iespējams veidot specializētus portālus. Latvijā tikai 2 miljoni iedzīvotāju, no kuriem labi, ja 10 tūkstoši ir neformāļi, kuri tālāk dalās subkultūrās. Vēlamies veidot multikulturālu portālu, lai vairotu iecietību.
Tu pieminēji Latvijas underground scēnu. Kā vērtē tās pašreizējo būtību un attīstību?
Katastrofāla !!! Bet ne tāpēc, ka trūkst resursu vai cilvēki stulbi, vienkārši tiek dota priekšroka skaļi dir*ties. Neliela attīstība tomēr ir, bet ja salīdzina ar kaimiņiem, tad Latvija pamatīgi atpaliek, īpaši, ja tā ir gotu subkultūra. Pateikt „gots” ir gluži tas pats, kas iemest ar sū*u sejā. Lielākoties „pateicoties” tādām apvienībām kā „Black Masquerade”, kas ar lētu izvirtību iemin gotiku dubļos.
Pāriesim pie jautājumiem tieši par tavu personību. Tavu studiju daudzveidība ir plaša, taču beigās nonāci pie Teoloģijas fakultātes. Kāds ir tavs uzskats par reliģijas nepieciešamību cilvēka dzīvē?
Uzskatu, ka ikvienai saprātīgai būtnei vajag ticēt. Aplami domāt, ka izvēloties kādu no esošajām reliģijām, tā sniegs visu informāciju unikālajai dvēselei, tāpēc cilvēkam pašam no sākuma vajag iziet savu garīgo ceļu. Jāsaka, ka jaunās reliģijas neattīsta. Piemēram, islāms novedis pie regresa, bet japāņu, ķīniešu reliģijas ved pie apgaismības. Nav obligāti sekot kādai reliģijai, var izveidot savu, jo pastāv augstākais un mūsu dvēseles ar to attīstās.
Tavā biogrāfijā figurē baumas par mitināšanos Tvaika ielas 2 ēkās. Kā to komentēsi?
(Seko pāris minūšu pauze.) Vai melot kā Britnijai Spīrsai? (Atkal klusums.)
Tad vismaz apstiprini vai noliedz šīs baumas!
(Klusē, tad kautrīgi izdveš) Nu jā, tā gadījās...(Smejas.) Stresa situācijā zaudēju mēra balansu, lietojot psihoaktīvas vielas. Var teikt pamodos no tā, ka ar elkoņiem dauzīju stikla virsmas, tas bija nekontrolējami, gluži kā transā. Kad ķermenis nomierinājās, noskatoties uz asiņainām brūcēm, izsaucu „ātros”. Sanitāri aizšuva brūces, bet tā kā ledokaīns nepaspēja iedarboties, jutu katru adatas dūrienu ādā, kas bija ļoti sāpīgi, taču tā vietā, lai kliegtu, sāku smieties. Sanitāri vaicāja, vai nevēlos doties uz pārbaudēm. Padomāju, ka tā ir laba iespēja paskatīties uz šo psihopātu pasauli no iekšienes un piekritu. Pāris dienas gaidot ārstu, paspēju ar daudziem psihiem sadraudzēties. Neticēsi, bet trako namā ir lielāks procents veselu cilvēku. Kopumā es labi atpūtos bez telefona, mēģinājumiem, organizēšanas.
Saki, vai grupas nosaukums „Whore Glamourama” ir saistīts ar Breta Īstona Elisa noveli „Glamorama”?
Nē. Neatceros, kādi procesi notika manā galvā, kad to izdomāju, bet sākotnēji tas bija cits. Vienā brīdī sapratu, ka vizuālais tēls, kuru rāda mans personāžs - netīrs un izvirtis, piesegts ar kultivēto glamūru, kur glamūrs ir kā parodija uz esošo glamūru, kas savā būtībā ir tukšs. Tāpat skatuves tēls ar trīskāršu kosmētikas aizsardzības slāni, bet tukšu dvēseli ironizē par pieņemto glamūru.
Kā saprotu, skatuviski esi Karaliene?
Jā, Sarkanā Karaliene. Dušelovs ikdienā un uz skatuves ir dažādi cilvēki. Sarkanās Impērijas Karaliene - ironija par mūsdienu procesiem.
Un kā ikdienā? Star lifestyle?
Nebūt nē. Ar cienītājiem brīvi kontaktēju, man nav sajūtas, ka tie ir necilvēki vai klasi zemāki par mani.
Kādi ir iedvesmas avoti grupas vizuālajam tēlam?
Tā bija Ļaundare no disneja multenēm un filmām. Sarkanais tēls - pilns patosa, kura izskats pasvītro ironiju, uzvedībā tā var nolaisties līdz ielenes līmenim. Ķīnietes tēls - diametrāli pretēji, lirisks un dramatisks, attēlo sieviešu diskrimināciju un ciešanas, ka nespēj mainīt apkārtējo situāciju jau kopš Miņ dinastijas laikiem. Var teikt, ka ietekmēja vēstures un folkloras motīvi.
Kādu iemeslu tu varētu minēt par grupas dalībnieku nepastāvību grupā?
Jāsaka, ka caur grupu izgāja ap 30 cilvēku. Pirmie 20 gribēja spēlēt mūziku gluži kā aiziet uz bāru iedzert alu,- nebija nekādas nopietnības. Man mūzika ir dvēseles atklāsme, liels darbs. Pirmie, kas gāja prom, to nesaprata. Es vēlos, lai mana daiļrade izsauc emocijas, liek domāt.
Runājot par kontaktu, kā, tavuprāt, vislabāk var uzrunāt publiku?
Domāju, ka vienkāršākais ir atvērties publikai, tad tā nekad nejutīs falšu. Ja dod milzīgu enerģiju skatītājiem, tad tie nevarēs nereaģēt. Tie jutīs draivu, mūziku, to, ko vēlos teikt caur mūziku.
Vai uzskati, ka politiska satura lirika var uzrunāt adresātu?
Domāju, ka šādā veidā tiek iegūta lēta slava, manā skatījumā tas ir ļoti nožēlojami - iedzīvoties uz krīzi, politiķu stulbajiem izteicieniem - pilnīgs marasms! Uzsaukumi Bušam - vai tiešām šie mūziķi domā, ka tādējādi kaut ko mainīs? Politika un mūzika ir nesavienojamas.
Viens no taviem mīļākajiem izteicieniem ir „Let’s make some shit!” Kādus sū*us esi savāris pēdējā laikā?
Hm… Vai tas būtu jāmin intervijā? (Smejas) Teiksim tā - nav pieķerts, nav zaglis!
Intervijas nobeigumā piedāvāju izteikumu sākumus, un tu tiec aicināts tos turpināt.
O, interesanti!
Es sevi uzskatu par daudzpusīgu personu, kurai garīgais ceļš un pašattīstība ir 1.vietā.
Es nožēloju neparko.
Bērnībā es gribēju kļūt par mūziķi, radošu personu, karalieni !
Vissvarīgākais manā dzīvē: draugi, garīgais ceļš, mērķu realizēšana.
Mans vistrakākais sapņu tēls: sapnī es biju V.Vīķe- Freiberga, kura tikās ar V.Putinu Lielupes stacijā un stāstīja, ka NATO paplašināšana ir miermīlīgs process. Vēl tur bija V.Juščenko ar milzīgu tirkīzu uz krūtīm (smejas).
Īstenībā es esmu īsts sū*s, labāk mani pat nesatikt uz ielas!
Slavenība, kuru uzaicinātu vakariņās: Sarah Brightman.
Savus grupas biedrus es salīdzinātu ar šādiem dzīvniekiem: (histēriski smejas) Bet bez apvainojumiem.
Basists- kalnu āzis ar bārdiņu, kurš saka :”Mēēēēē!”.
Bekvokālistes – mērkaķes, kuras nozaga mammas kosmētiku.
Gitārists: vāvere ar kaklasiksnu.
Taustiņnieks- izbiedēta pele ar gariem matiem.
Bundzinieks- lācis- kačoks.
VJ- puma. Pats cēlākais no mums.