Pārdzīvojuši bundzinieka maiņu, Braiens Malko ar domubiedriem izdevuši sesto studijas albumu. Pēc ielikšanas atskaņotājā tas paskrien vienā elpas vilcienā, mežonīgā ātrumā un šķietamu dusmu pavadībā traucoties cauri 13 kompozīcijām.
Turpinot „Placebo” tradīcijas ar elektronikas piesaisti, kolektīvs metis izaicinājumu un ņēmis talkā stīgu brigādi un pūšamo instrumentu arsenālu, izpildījumam piemetot krietnu kaisles devu. Novatorisms ir arī piesaistīto fona piedziedātāju koris. Ierakstā patiesi lēnus un liriskus gabalus īsti neatrast – ja dziesmas sākums rada aizdomas, ka turpinājumā varētu sekot ieaijājoša balāde, tad nākamās taktis pāraug uz ģitārām bāzētā muzikālā virpulī, kuram robežu rada vien Malko vokāls, kas, it kā iestrēdzis pusaugu zēna balss lūzuma stadijā, sen jau kļuvis par "Placebo" firmas zīmi līdzās koķetērijai par seksualitātes tēmu. Vienīgā atkāpe no trauksmainās muzikālās saules kaujas ir fināla dziesma "Kings Of Medicine", kas liegi noslēdz agresīvo ģitāru fūžu un vokāla apvienojumu, iesaiņotu ar nevienu citu grupu nesajaucamā iepakojumā.
Viens ir skaidrs - šūpuļdziesmu kategorijā albums nekādi neierakstās atšķrībā no iepriekšējā grupas veikuma "Meds", kur lēno un mierīgo gabalu īpatsvars bija stipri uzkrītošs, – "Battle For The Sun" gadījumā var gadīties, ka pienāk rīts, attopoties, ka atkārtošanas poga ir nospiesta jau neskaitāmo reizi.
