Sākotnēji, paņemot rokās CD, gribas to nolikt vietā, jo viss, ko mēs redzam, ir absolūta funeral doom klišeja. Līdz ar to, varam iedomāties, kas mūs sagaida tad, kad CD ieliksim atskaņotājā. Tik tiešām, pirmā kompozīcija ir neizturama un samērā nebaudāma. Tāpēc, ņemam CD ārā no atskaņotāja... pagaidiet, kas tas? Ja esam pārdzīvojuši pirmās dziesmas stīvo noskaņu, mūs sagaida patiešām atmosfēriski bagātas kompozīcijas, kuras ideāli iederas vientulīgu vakara pārdomu muzikālajam fonam. Daudz melodijas, daudz depresijas. Laiku pa laikam visu atsvaidzina savdabīgs, tīrs vokāls, un tā jau ir vērtība, jo reti kurš funeral doom’a ietvaros izmanto dziedošus, gandrīz vai operas līmeņa vokālus. Šajā ziņā, nekas nav pārspīlēts, tāpēc tas ir baudāms un spēj piesaistīt uzmanību. Lūdzu, neļaujieties pirmajam iespaidam Autumnia gadījumā! Tas nekas, ka albuma noformējums ir klišeja. Tas nekas, ka pirmās 10 albuma minūtes ir murgs. Kad to visu pārcietīsim, mūs sagaida skaistas melodijas un noskaņas, kuras šo priekšstatu var manāmi uzlabot.