„WHORE Glamourama” pirmās dziesmas skatienu nav viegli atraut no grupas solista, kas skatuves performances laikā ir pārtapis par viņu – gandrīz divus metrus garu, pieguļošā rozā ķīnietes kleitā tērptu, tumšas skropstas plivinošu sievieti. Lai gan tomēr ir jūtams, ka uz augstajiem papēžiem solists nejūtas ērti, tāpēc gaidītā skatuves horeogrāfija izpaliek. Viņa balss mijiedarbojas ar līdzās esošās smalkas meitenes vokālu, kopā radot savdabīgu balsu sintēzi. Tās pamatus veido nikni, monotoni ģitāras rifi un sintezatora partijas, kurus spēlē mūziķi ar drūmām sejas izteiksmēm. „WHORE Glamourama” uzbur ainu par dīkdienīgu neprātu, kuru piedzīvo pasaulīgām veltēm dāsni apveltītie gan senajā Ķīnā, gan mūsdienās. Patiesi pilnīgam gandarījumam tomēr trūka teatrāli koķeta priekšnesuma, ja nemainot skatuves dekorācijas, tad vismaz izmantojot atbilstošus skatuves atribūtus. Protams, „WHORE Glamourama” pasaules mūzikas kontekstā ne mazliet nepārsteidz, taču Latvijas skatuvei idejas ziņā joprojām ir pietiekami liela uzdrīkstēšanās.
Japānas duets „GOTHIKA” Rīgā koncertēja ne pirmo reizi. Muzikāli tas savu vietu lieliski atrastu arī uz piektdienas deju zāles grīdas. Tāpēc šajās svētdienā publika, kas acīmredzami ķermeņus aktivitātēm nebija iesildījuši, no mūziķiem saņēma nepārtrauktus atgādinājumus uzvesties aktīvāk. RĪGA, LATVIA! - šie vārdi tika izkliegti neskaitāmas reizes, brīžiem ausīm kļuva kaitinoši. Tomēr nevar noliegt, ka šī uzkurināšana piestāvēja mūzikas radītajai sintētiski narkotiskajai noskaņai. „GOTHIKA” nenoliedzami ir vizuāli kolorīts kolektīvs – sintezatorista savādā grebene fokusēja skatienu punktā starp skatuves grīdu un griestiem. Solists tērpies tradicionālos Japānas tērpos. Koncerta ietvaros tie vislabāk izcēlās epizodē, kad aiz „GOTHIKA” mugurām tika rādīti 2. pasaules kara fragmenti ar visiem zināmu politisko līderu piedalīšanos. Koķetējot ar politiskām ideoloģijām, tām raksturīgo sveicienu – taisni izstieptu roku izmantoja arī Japānas duets, kuram tajā mirklī publika beidzot bija padevusies. Jā, samaitāti un pretenciozi. Liekot aizdomāties, vai šī noskaņa nav kļuvusi jau par ikdienu? Svētdienas vakara noskaņai – neierasti ekscentriski.
Foto: Roberts Vidzidskis