Pasākums notiks 4. oktobrī Jāzepa Mediņa Latvijas Mūzikas akadēmijas Ērģeļzālē, 15:30, un tajā ar paša komponista līdzdalību un vadību tiks iestudēts Kristiana Volfa darbs ''Burdocks''. Meistardarbnīcu līdzvadīs arī Robina Šulkovska, kas ir viena no novatoriskākajām amerikāņu perkusionistēm un ir sadarbojusies ar citu starpā Mortonu Feldmanu, Janni Ksenaki, Mauricio Kāgelu, Džonu Keidžu, Luidži Nono, Nilsu Peteru Molvēru un improvizatoru Dereku Beiliju. Ieeja - par brīvu.
Kristians Volfs ir jaunākais biedrs no tā saucamās Ņujorkas komponistu skolas, kurai tikuši pieskaitīti arī Mortons Feldmans, Ērls Brauns un, protams, Džons Keidžs. Gan Keidžs, gan Feldmans ir veltījuši Volfam skaņdarbus. Savukārt viņa klavierdarbus ir bieži izpildījis Deivids Tjūdors, viens no slavenākajiem avangarda pianistiem un komponistiem, kā arī viņa aroda brālis, angļu-amerikāņu improvizētājs, instrumentālists un teorētiķis Džons Tilburijs. Kā zināms, Ņujorkas komponistu skola ir revolucionāra ar savām pretrunīgajām idejām par mūzikas un skaņas uzdevumiem un būtību – dažādās metodēs gan ierobežojot, gan paplašinot šo jēdzienu izpratni. Galvenā iedvesma šī komponistu loka pastāvēšanai bijusi Ņujorkas abstrakto ekspresionistu mākslas kustība, kas aizsākās 1950. gados un kuras viens no pamatlicējiem ir no Latvijas izceļojušais Marks Rotko, kā arī vitālā enerģija un dinamika, kas Ņujorkai kā radošai pilsētai piemit pat vēl joprojām.
Jau kopš savas parādīšanās Ņujorkas 50. gadu eksperimentālās mūzikas scēnā, Volfs ticis uzskatīts par "muzikāla indeterminisma'' estētikas meistaru. Viņa darbi, kas, progresējot komponista karjerai, iematoja izteikti politisku saturu, allaž pārstāvējuši humānas vērtības, uzsverot izvēles klātbūtni, atvērtu un demokrātisku māksliniecisku sadarbību un savstarpēju atkarību starp komponistu un izpildītāju. Tāpat Volfa mūzika atšķiras ar piekāpīgu pozīciju pret potenciālām attiecībām starp mūziku, skaņu un klusumu. Kristians Volfs ir arī regulāri strādājis ar slaveno laikmetīgās dejas horeogrāfu Mērsu Kaningemu, kā arī Frederiku Rževski un Kornēliusu Kārdjū.
Volfa mūziku raksturo ievērojami improvizācijas elementi, plašs muzikālu kultūrzīmju klāsts (arī ar to saistīta sausa un ironiska humora izjūta), godbijīga attieksme pret klusumu un vidi, kurā mūzika tiek izpildīta, kā arī tāda skaņdarbu iekārta, kas to izpildītāju nepārprotami padara par vairs ne tikai fiksēta nošu materiāla atskaņotāju, bet gan par mūzikas līdzradītāju un līdzautoru. No visiem Ņujorkas skolai pieskaitītajiem 20. gs. stūrakmeņa komponistiem Volfs šobrīd vienīgais ir dzīvs un vēl joprojām radoši aktīvs.
Volfa darbs ''Burdocks'' vienai vai vairākām grupām no pieciem vai vairāk mūziķiem ir muzikāls veikums, kurā dominē liela daļa nenoteiktības, pastāv vieta improvizācijai un brīvai izvēlei, tas ir, kontrolei, kas tikusi nodota pašu izpildītāju rokās. Skaņdarbs sastāv no vairākām daļām, un tradicionālas notācijas tajā ir visai maz – dažas daļas ir izveidotas ar grafisko notāciju, dažas daļas sastāv no tekstuālām instrukcijām un grafiskiem apzīmējumiem, savukārt viena no tām vispār satur tikai vienu vārdu – ''flying''. Kā jau liela daļa politiski dziļdomīgā komponista darbu, ''Burdocks'' strādā ar idejām par ansambļa uzstāšanos, sadarbojoties ne-totalitārā vidē bez orientēšanās uz kādu centralizētu lēmumu pieņēmēju, piemēram, darba autoru vai diriģentu.
Foto: Komponists Kristians Volfs. Publicitātes foto
