Ceturtdiena, 14.Novembris 2019. » Vārdadienas svin: Fricis, Vikentijs;

Teardown: Dzīvei ir tieši tik daudz jēgas, cik paši tai piešķiram

Evita Hofmane, 16.10.2013. 11:45

Somu grupas Teardown līderis Sami Ahmaoja, gaidot koncertus oktobra beigās Latvijā, neformāli virtuālajā sarunā, vēsta par 24/7 dzīves režīmu mūzikas pasaulē, šogad iznākušo debijas albumu „Inner Distortions”, savas grupas nākotnes nodomiem un virkni citu somiski specifisku lietu. Ak, jā, nedaudz arī par polārlāčiem. 
Teardown: Dzīvei ir tieši tik daudz jēgas, cik paši tai piešķiram

Teardown pastāv jau divpadsmit gadus un jūs darbojaties ar ievērības cienīgu neatlaidību. Kas uztur šo motivāciju dzīvu esam?

Teardown mums ir kā dzīves veids. Ja pēkšņi šī nodarbe vairs nešķitīs saistoša, ar to arī viss beigsies vai mēs ņemsim pārtraukumu. Līdz šim tādas vajadzības nav bijis. Var teikt, ka savā ziņā esam kā ģimene, laika gaitā gluži kā saauguši kopā. Grupas sastāvs, gadiem ejot, ir mainījies, taču tas nenozīmē, ka kontakts būtu zudis. Visi bijušie Teardown dalībnieki joprojām ir kā daļa no grupas un ļoti labi draugi.

Motivācija nāk no mums pašiem un, protams, no faniem, kas mudina attīstīties arvien vairāk. Izsalkums nav remdināms. Ja pārstāj attīstīties, esi apmierināts un vienkārši stāvi uz vietas – tas ir beigu sākums.

Kāds, kurš zināja ko runā, reiz teicis: „Zemākie un augstākie punkti ir paši svarīgākie. Viss, kas ir starp tiem, ir vienkārši pa vidu.” Ko tu varētu pastāstīt par šiem zemākajiem un augstākajiem punktiem savas grupas pastāvēšanas laikā?

Es tam piekrītu. Tādu pašu efektu ir radījis arī mūsu albums „Inner Distortions”. Tāpēc esmu ļoti priecīgs par recenzijām, ko esam saņēmuši. Es nedomāju, ka Teardown darbojas tāpēc, lai (iz)patiktu ikvienam. Tas nav mērķis, kāpēc mēs radām mūziku. Mūsu „uguns” var nodedzināt jūsu māju vai padarīt to siltāku – tā ir jūsu pašu izvēle.

Par zemākajiem un augstākajiem punktiem ir nedaudz grūti teikt, jo ceļš ir bijis ilgs un sliktākie brīži nav tie, ko cenšamies paturēt prātā. Taču, ja par to tā vai citādi vajag pastāstīt, tad man pašam zemākais punkts bija uzreiz pēc albuma izdošanas. Es biju tukšs un nesapratu, kā lai rodu spēku uzsākt nākamo radošo projektu – darbu pie otrā albuma. Lai atgūtos, bija nepieciešami pāris koncerti un daudzas stundas, mājās spēlējot ģitāru. Man sev pašam vajadzēja pierādīt, ka esmu spējīgs radīt kaut ko jaunu. No citiem mūziķiem esmu dzirdējis, ka atgūšanās no šāda veida „paģirām” mēdz ilgt gadiem, tāpēc uzskatu, ka esmu diezgan viegli ticis galā. Jāsaka, ka daudzējādā ziņā man palīdzēja arī mūsu bundzinieks Arto. Viņš pēkšņi no diezin kurienes smēlās pārsteidzošas ierosmes jaunām dziesmām, un tas iedvesmoja arī mani.

Runājot par daudzajiem lieliskajiem brīžiem Teardown darbošanās laikā, jāsaka, ka man pašam viens no nozīmīgākajiem bija mūsu pirmais akustiskais koncerts klubā Respa (Hāpajarvi, Somijā). Es biju patiešām sasodīti nervozs, vairāk kā pirms jebkuras citas uzstāšanās, taču koncerts izdevās pat perfektāks, kā varēja gaidīt. Arī tūre pa Eiropu bija lieliska, bija iespēja spēlēt arī trakajās Baltijas valstīs, kur mūs uzņēma ļoti labi...un tas alus, ak, vai, it īpaši tas, ko dzērām Alaus Namai Viļņā... Vēl viens no mūsu labākajiem koncertiem bija Rockiklubi Valgā. Tā vieta bija satriecoša un cilvēki bija pozitīvā nozīmē patiesi traki!

Vai kļūt par mūziķi zemē, kur teju katrs otrais darbojas vismaz pāris grupās, ir izaicinājums vai kaut kas tāds, kam jūs, somi, esat nolemti jau piedzimstot?

Laikam jau mēs, „Kalevalas cilvēki”, esam pārpilni lietu, ko vēlamies pateikt, bet mums nav daudz veidu, lai to visu izpaustu. Tāpēc viens no tiem ir mūzika. Tu izpaud savu sakāmo, mokot ģitāru vai izkliedzot savu sāpi mikrofonā. Daudzi uzskata, ka somi ir drūmi un depresīvi, kas arī varētu būt tiesa, runājot par kādu daļu no somiem. Pastāv arī uzskats, ka pie mums dzīvo sasodīti polārlāči... Taču, piemēram, bungošana nevar padarīt skumju! ... un, jā, starp citu, polārlāči Somijā nedzīvo.

Tomēr jāsaka, ka kultūras fondi vai jebkuras citas organizācijas nesniedz nekādu atbalstu roka un metāla grupām. Pēc manām domām, tādējādi izrādot absolūtu necieņu. Viņi, protams, it kā dod iespēju gūt finansējumu, piemēram, lai ierakstītu albumu, bet principā tās ir tukšas runas. Tā nauda gadu pēc gada tiek klasiskajai vai folkmūzikai un neviens pat nepaskaidro, kāpēc tā arvien notiek.

Vienas un tās pašas grupas, kuras jau ir guvušas panākumus, „noslauc” visas publiskās balvas, kas tiek piešķirtas Somijā, un viņu dziesmas skan radio stacijās, lai arī ir bezgalīgi daudz mūzikas, ko varētu atskaņot. Atskaitot interneta vidi, pie mums nav nevienas raidstacijas, kas pamatā tiktu veltīta undergrounda mūzikai.

Tu esi grupas galvenais radošais virzītājspēks. Kā tu uztver kritiku jeb idejas par to, kā šim vai tam vajadzētu būt? Katra dziesma ir mazs mikrokosmoss un, ja esi tā radītājs, varbūt nav tik viegli ļaut kādam citam to kritizēt?

Man patiesi sasodīti patīk kritika! Ja neesi spējīgs sagremot kritiku, tad esi izvēlējies nepareizu nodarbošanos. Tāds ir mans uzskats. Es ar prieku uzklausu atsauksmes par mūsu mūziku un tekstiem. Man patiešām patīk redzēt, kā fani vai ne-fani uztver mūsu mūziku. Mēs Teardown dziesmas radām kopā, un tas nozīmē, ka dažkārt no grupas biedriem nākas dzirdēt arī kaut ko tādā stilā: „Vecīt, tas rifs ir kā sasodīta margrietiņa uz smaidoša locekļa galviņas, velns par stenderi, tas nekam neder, izdomā kaut ko tādu, kas liks cilvēkiem raudāt!” Kritika ir daļa no radošā procesa.

Martā Teardown izdeva debijas albumu „Inner Distortions”. Noslēdzies nopietns darba posms. Vai esat apmierināti ar sasniegto rezultātu?

Mēs esam vairāk kā apmierināti un ļoti lepni par to, kāds izdevies albums „Inner Distortions”. Taču visu laiku parādās arvien jaunas idejas par to, kā šīs dziesmas varētu spēlēt. Tas ir nebeidzams process, un jaunās idejas mēs īstenojam koncertos.
Pirms sākām ierakstu sesiju, mums bija milzums materiāla, aptuveni 14 dziesmas, no kā izvēlēties. Vairākas episkas kompozīcijas nācās atstāt aiz borta tieši tāpēc, ka tās neiekļāvās tajā albuma koncepcijā, kādu tobrīd iztēlojāmies. Taču apsolu, ka jūs tās vēl dzirdēsiet!

Pastāsti par „Inner Distortions” vizuālo noformējumu! Kā tas tapa un kāda ir tā galvenā ideja?

Es pavadīju mēnešiem ilgu laiku meklējot un skicējot idejas albuma vāka noformējumam. Tās bija īstas mocības. Grafiskais dizains ir mana pamatnodarbošanās, bet ja kaut kas jārada paša vajadzībām, tas nāk ļoti grūti. Es veltīju diezgan daudz naudas un laika, tikai lai dabūtu materiālu, ar ko tālāk strādāt. Taču esmu lepns par sasniegto rezultātu! Katram attēlam ir savs stāsts, un albuma vāciņš uzskatāmi reprezentē visu dziesmu idejisko jēgu, kas arī bija mans mērķis.

Attēli vizuāli parāda to, kā es redzu mūsu dziesmas. Taču es pārliecinājos, ka pastāv arī interpretācijas iespēja. Interpretācija ir vienīgais, kam patiesi ir nozīme un tā ir arī vienīgā lieta, kas man šķiet patiesi interesanta. Es nevēlos un arī nevaru ielikt šos vārdus kāda mutē, varu vienīgi uzzīmēt vai uzrakstīt tos un vērot, kā cilvēki reaģēs.

Kā rodas Teardown dziesmu teksti? Tie šķiet tumši, dziļi un personiski.

Dziesmu teksti parasti top tā: es radu galveno ideju, pierakstu to un tad Katja un Pipsa pielāgo to, lai derētu dziesmai. Par dziesmu liriku personīgajiem aspektiem es sīkāk nevēlos izteikties. Tie ir starp realitāti un izdomu, kopā radot stāstu, taču to es nevaru pastāstīt tikai no sava viedokļa. Tekstos viss ir pateikts, un tāpēc mēs pret to radīšanu izturamies ļoti nopietni. Bez tekstiem dziesmas ir kā tukša čaula. Man nav nekas iebilstams, ja klausītājs ar šo tekstu starpniecību nonāk uz viena viļņa ar mani vai arī tos ienīst. Dziesmas ir mūsu izpausmes forma, ko radījušas dzīves situācijas un to redzējums.

Vai ir kāda dziesma par kuras radīšanu esi īpaši lepns?

Mana mīļākā dziesma ir „Horns”. Tās tēmā un atmosfērā man izdevās iekļaut arī dažus no saviem vecajiem black metāla rifiem. Tas ir interesanti, ka katram no grupas dalībniekiem ir savas mīļākās dziesmas. Arī klausītāji un recenzenti kā labāko veikumu min dažādas dziesmas.

Kāds ir tavs viedoklis par mūzikas pirātismu? Jūsu albums ir pieejams lejupielādei bez maksas.

Pirātismu nav iespējams apturēt un nav arī vajadzības to darīt. No vienas puses - tā ir laba iespēja popularizēt savas grupas mūziku. Man labpatīk domāt, ka joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuriem patīk turēt rokās īstu albumu. Redzēt to tādu, kādu grupa radījusi un izdevusi. Mūsu albums „Inner Distortions” bija oficiālajās Somijas albumu tabulās, par ko es biju ļoti priecīgs un pārsteigts, un to nevar sasniegt caur torentiem vai tmldz. Pirātisms pastāv un nekad nebeigsies, tā kā nav pat jēgas par to iespringt.

Ko somi domā par igauņiem un latviešiem?

Pirms dažiem gadiem mēs bijām minitūrē Igaunijā kopā ar grupu Soulfallen un pagājušajā gadā tur pavadījām nedēļas nogali kopā ar draugiem. Igaunija un igauņi ir absolūti lieliski, to pašu varu teikt arī par Latviju. Manuprāt, tur fani ir daudz atsaucīgāki nekā Somijā. Jāsaka, ka jūs arīdzan esat laba kompānija, ar ko kopā pacelt kādu glāzi. Es tiešām labprāt vēlētos biežāk pabūt abās šajās valstīs.

Tu jau minēji, ka pirms pāris gadiem spēlējāt Latvijā. Kāds iespaids tev radās par mūsu zemi?

Latvijā bijām 2010. gadā Eiropas tūres laikā. Rīgā klubā Depo, bija ļoti labs koncerts. Tagad atceroties, prātā nāk arī džeks, kurš strādāja tās viesnīcas reģistratūrā, kas atradās pretī klubam. Viņam bija lieliska izpratne par to, kādas t.s uzturvielas mums nepieciešamas. Un, ak, jā, mums bija patiesi forša ballīte. Es gribētu vienkārši aizbraukt uz Latviju pavadīt vasaras brīvdienas. Cilvēki bija laipni un ar viņiem bija viegli komunicēt, kas ir diezgan reti sastopama lieta te, Somijā. Atceros arī to jūsu dzērienu, ko sauc Melnais Balzams, tā bija patiesi brīnumaina mikstūra.

Latvijā Teardown viesosies kopā ar Igaunijas grupu Emphasis. Ko tu gaidi no šīs sadarbības?

Esmu pārliecināts, ka mums būs labi koncerti un, kā esmu dzirdējis, arī grupa Emphasis ir traki tusētāji, tā kā tūre būs jautra. Protams, galvenais ir uzstāšanās un tikai pēc tam nāk pārējās aktivitātes. Es tiešām ar nepacietību gaidu brīdi, lai dotos ceļā un spēlētu kopā ar lieliskajām grupām, ko satiksim.

Vai Teardown gatavo kaut ko īpašu koncertiem Rīgā un Liepājā?

Tad jau tas vairs nebūs īpašs, ja par to pastāstīšu tagad. Nāciet uz koncertiem un tad dzirdēsiet! Dažreiz mums patīk programmā iekļaut citu grupu dziesmu kaverversijas, ko parasti nedzirdēsiet. Redzēsim, varbūt mēs spēlēsim arī kādu jaunu dziesmu, kas tapusi laikā pēc „Inner Distortions” iznākšanas.

Ir tāds teiciens, ka visi lielie pasaules notikumi vispirms rodas kā ideja kāda cilvēka galvā. Kādi ir jūsu perspektīvie nākotnes plāni? Tu teici, ka esat uzsākuši rakstīt jaunas dziesmas otrajam albumam.

Jā, mēs rakstam dziesmas otrajam albumam, bet pagaidām nezinu, kad dosimies studijā. Mums nav līguma ar ierakstu kompāniju, tā kā esam atvērti arī šiem piedāvājumiem. Taču, lai kā tur būtu ar ierakstu kompāniju, jaunais albums tiks izdots. Tas ir pavisam noteikti. Mums ir daudz dažādu ideju un plānu, kā, piemēram, 2014. gadā doties tūrē pa Eiropu un varbūt arī uzņemt video klipu kādai no dziesmām.

Mūsu sarunas noslēgumā tradicionālais jautājums, ko uzdodu visām grupām - kāda ir galvenā atziņa, ko esi guvis par dzīvi un mūziku kā divām nedalāmām lietām ?

Skaidrs, ka grupa un ar to saistītā dzīve ir kaut kas tāds, no kā tik viegli nevar tikt vaļā - tu dzīvo un elpo mūziku 24/7. Un kāpēc gan arī būtu vajadzīgs tikt no tā vaļā? Dzīve kļūst interesantāka, gūsti pieredzi, kuras nav parastai, strādājošai darba skudrai. Paveras iespēja satikt lieliskus cilvēkus, kuriem ir līdzīgas intereses. Tiesa, tieši fakts, ka mūzika un dzīve ir tik nedalāmas, ne vienmēr ir vienkāršs, taču jebkurā gadījumā tas ir visu pūliņu vērts!

Paldies, Sami!

Paldies tev, šī bija jauka saruna! Atcerieties ielūkoties mūsu jaunajā mājas lapā un iegādāties albumu un t-kreklu. Kopā ar tiem bez maksas saņemsiet Teardown A2 formāta plakātu un promo materiālu. Tiekamies koncertos! Kippis!

Vietnes tuvākai iepazīšanai un citiem izrietošiem procesiem:
www.teardownband.com
https://www.facebook.com/Teardownband?fref=ts
https://twitter.com/Teardownband

Lasi interviju ar Igaunijas grupu Emphasis http://www.easyget.lv/muzika/read/55857/!

Rock/Metal Tour’13 ietvaros atmospheric rock/metal grupa Teardown no Somijas un un Igaunijas progressive metal vienība Emphasis piektdien, 25. oktobrī, koncertēs Liepājā klubā Fontaine Palace un sestdien, 26. oktobrī, Rīgā klubā A Nice Place. Rīgas koncertā klausītāju asinis uzkurinās arī pašmāju dark metal spēlējošie Preternatural un thrash/speed grupa Dehead.

Foto: Publicitātes foto

» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV