Otrdiena, 18.Decembris 2018. » Vārdadienas svin: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists;

Green Novice: No latgaliešu valodas nav jābaidās

Jānis Jansons, 27.03.2014. 14:53 | komentāri (1)

Preiļos dibinātā folkmetāla grupa Green Novice pirms sestdien gaidāmā koncerta klubā Melnā piektdiena dalās iespaidos par tikko aizvadīto albuma veicināšanas koncerttūri un aicina novērtēt latgaliešu kultūras bagātības un mūziku.
Green Novice: No latgaliešu valodas nav jābaidās

Īsā ekskursija grupas biogrāfijā – kad sākās, kāpēc sākās, kāpēc nosaukums angliskots?

Green Novice pirmsākumi meklējami Preiļos pirms 13 gadiem. Sākumā tas bija tipisks skolas vokāli instrumentālais ansamblis, vēlāk radās nosaukums, kas tad arī ir saglabājies līdz mūsdienām, kaut arī grupas sastāvs un muzicēšanas stils ir mainījies.

Grupa no 2007. gada darbojas nemainīgā sastāvā: Alvis Bernāns (ģitāra, vokāls), Vitālijs Piskunovs (bass). Zigmunds Čeksis (ģitāra) un Valdis Metlāns (bungas). Lai arī grupa izveidota Preiļos, tagad tā „aptver” visu Latgali - Alvis ar Vitāliju ir no Preiļiem, Zigis no Balvu novada Tilžas, bet Valdis no Rēzeknes.

Latgalē ik pa laikam parādās talantīgi metālisti – no Latgales siliem nāca „Wagars”, no Rēzeknes - „Sacramental” un Sovvaļnīks. Varbūt vēl ir kāds nepamanīts talants?

Daugavpilī ir vairākas smagās (pagrīdes) mūzikas grupas, bet tās „dzīvo” noslēgtu dzīvi, un lai to izzinātu, jābrauc ekspedīcijā to pētīt.

Ja runājam par jaunajiem talantiem, to ir daudz, bet ne visi iziet atklātībā. Latgalieši ir skarbi un sīksti, smagās mūzikas lauciņā tas noderētu. Jaunos talantus atbalstām un iedrošinām vairāk netieši - ar savu mūziku un attieksmi. Protams, arī citas latgaliešu apvienības dara līdzīgu darbu. Vispār 2014. gada sākums ir ļoti ražīgs latgaliešu mūzikas lauciņā, jo vairākas grupas, to skaitā arī mēs, izdod albumus.

Esat izdevuši debijas albumu „Padebeši” – fokmetāls latgaļu valodā. Kas tas ir un kāpēc derētu uzmest tam vismaz vienu ausi?

Droši var mest abas ausis. Albums ir likumsakarīgs nobeigums 7 gadu ciklam. Tas ir ne vien klausāms mūzikas materiāls, bet arī pierādījums, ka Green Novice ir dzīvi un vēl nav norakstāmi. Albums satur arī „Latgolys Radejys” 2007. gada spēlētāko dziesmu „Zyli malni padebeši” (šķiet tulkojums nav nepieciešams), kā arī mūsu klausītājiem jau zināmos skaņdarbus kā „Juotnīks” un, protams, arī singls „Pārkiuņs vede vedekleņu”, kas tapa sadarbībā ar etnomuzikoloģi Martu Vaivodi. Savukārt kokli albuma ierakstā ir iespēlējusi Latvīte Cirse.

Klausītājiem, kas vēl nav mūs dzirdējuši, šis albums ir labs veids, lai iepazītu nedaudz tuvāk latviešu folkloru modernākā veidā.

Novērtējot mūsu koncertos esošo publiku, esam konstatējuši, ka spēlējam mūziku, ko spēj saprast un izbaudīt pat tie, kuri metāla mūziku, iespējams, vispār neklausās. Ja jums metāls šķiet kaut kas nesaprotams, iespējams mūsu albums būs tas, kas ļaus jums iepazīt smagās mūzikas burvību.

Albuma liriskā daļa – teksti – viscaur latgaliešu valodā. Par ko tie ir un kāds ir vēstījums?

Jā, visi teksti ir latgaliski. Tekstos dominē folkloras motīvi, nedaudz arī misticisms. Albumā ir divas tautas dziesmas, bet arī pārējos skaņdarbos jaušama spēcīga folk ietekme. Grūti pateikt vienu vēstījumu, ko pauž mūsu mūzika. Katrs to sajutīs citādāk, bet mēs gribētu, lai tā iedrošina apzināties savu piederību (identitāti), valodu, kultūru. Šīs trīs lietas ir kā pamats, lai mēs dzīvotu veselīgā valstī un to mīlētu. Uz viena vai diviem atbalsta punktiem var tikai īslaicīgi balansēt, ne stabili pastāvēt.

Jūsu albumā uzsvars ir uz ģitārām, mazāk - uz tautas mūzikas instrumenti. Folks vairāk izpaužas tekstos?

Folks viennozīmīgi caurstrāvo visu albumu, vajag tikai ieklausīties. Ne viss, kas spēlēts uz kokles, ir folks, un otrādi - ne viss folks tiek spēlēts uz kokles vai dūdām. Uzsvars tika likts uz noskaņu un motīviem, bet izmantotajam mūzikas instrumentam nav tik būtiska nozīme.

Albums nācis vismaz septiņus gadus. Vai sastāvu maiņas traucēja albumu ierakstīt ātrāk?

Jā, albums nāca lēni un pamatīgi. Sasniedzām tādu punktu, kad radās eksistenciāli jautājumi, līdz ar to albums bija kā atbilde, kas noslēdz šo ciklu, lai ar jaunu enerģiju varam sākt nākamo. Kā jau teicām, šajā sastāvā esam jau vairāk nekā septiņu gadus, bet mērķtiecīgi pie albuma materiāla sākām strādāt pirms kādiem četriem gadiem. Kā jau tas bieži notiek, daudz ideju radās tieši ieraksta procesā 2013. gadā. Pagāja gandrīz gads no ieraksta sākuma līdz gatavam albumam, bet materiāls ir radies dažādos laika un grupas sastāvu posmos.

Mūsdienās gari un plaši diskutē par mūzikas formātiem un tā norietu. Jebkurš var mājās ierakstīt albumu, tūdaļ to izlādēt internetā, koncertu rīkotāji runā, ka cilvēku pavisam maz palicis. Kā jums liekas, kas gaidāms tuvā nākotnē ar šīm lietām?

CD ripa ir dinozaurs, gandrīz tāds pats kā diskete vai kasete. Varam arī sev uzdot jautājumu, kad pēdējo reizi pirkām mūziku parastā veikalā CD diskā. Iespējams, klausītājs ir tik izlutināts, ka nepirktu disku pat tad, ja būtu brīvi līdzekļi, jo slinkums pielīmē pie datorkrēsla, klikšķa attālumā no mūzikas. Mēģināt mainīt šo tendenci būtu tikpat bezjēdzīgi kā reanimēt fotografēšanu uz foto filmas. Taču vienmēr būs cilvēki, kas labpatikā pārtīs filmiņu uz veca nikona, tāpat kā ir vēl cilvēki, kas nāk uz mūzikas veikaliem, lai iegādātos mūziku CD formā.

Ar koncertiem ir nedaudz citādāk. Tajos ir mijiedarbība, ko caur ierakstu nejūt. Tas ir priekšnesums noteiktā laikā un telpā. Par apmeklētāju skaitu statistikas datu nav, bet mēs zinām vienu lietu - lai koncerts būtu jaudīgs un baudāms gan klausītājiem, gan mūziķiem, svarīgs ir skatītāju blīvums, ne skaits. Nav nekā sliktāka par pustukšu zāli ar pasīviem klausītājiem, kaut arī skaitliski cilvēku ir daudz. Mazāka, bet pilnāka zāle ir daudz labāk. Tieši šis formāts ir visenerģētiskākais, jo tad uz koncertiem nāk tie, kas patiešām to grib, un aktīvi piedalās, veidojot labu atmosfēru koncerta laikā.

Esat aizvadījuši arī albuma ieskandināšanas koncertus. Kādi iespaidi?

Iespaidi ļoti pozitīvi. Par spīti garajām stundām ceļā, nenožēlojam, ka izvēlējāmies tik interesantu tūres maršrutu.

Bijāt Jelgavā, Daugavpilī, Valkā. Kas palicis atmiņā visspilgtāk?

Tas bija arī kā pārbaudījums kā tiksim galā ar tik raibu publiku...

Katrā no koncerta vietām prasīja atkārtot pilnīgi dažādas dziesmas, tātad katrā vietā klausītāji uztver un vērtē mūsu mūziku citādi. Vietas un novadi bija atšķirīgi, kas bija arī labs pārbaudījums mums, jo Jelgavā un Valkā nebijām nekad spēlējuši. Daugavpilī spēlējām pirms vairāk nekā 5 gadiem. Koncerts „Artilērijas Pagrabos” paliks atmiņā, jo tieši tajās telpās, bet zem cita nosaukuma, savulaik bija klubs, kur atbraucām spēlēt, bet uz skatuves tā arī netikām. Šoreiz viss bija vislabākajā kārtībā.

Protams, albuma prezentācijas koncerts Preiļos bija īpašs, jo to vairāk vai mazāk organizējām paši, un jāsaka liels paldies visiem, kas palīdzēja.

Ko paši klausāties, no kā iespaidojaties – no vietējiem un ārzemniekiem?

Klausāmies no klasiskās mūzikas līdz rock, no tīra folk līdz metāla ekstrēmākajiem novirzieniem. Īpaši izcelt kādu grupu nav iespējams, jo muzikālā gaume grupas dalībnieku vidū ir dažāda, un tā nepārtraukti mainās un progresē. Vienā vārdā - eklektika.

Miniet kādu ieteikumu, kas noteikti jādzird no latgaliešu mūzikas!

Nav jābaidās no latgaliešu valodas, jo, kad pirmais izbīlis ir pāri, tad atklāsiet, ka saprast var arvien labāk. Noteikti vajadzētu paklausīties sekojošas apvienības: Rikši (post-folk), Biruta Ozoliņa un DJ Monsta (electronic folk), Bez PVN albumu „Reits”, kas tika nominēts „Zelta mikrofons” kā labākais pop-rock albums.

Šis gads ir īpaši ražīgs latgaliešu mūzikā, iznāks vairāki albumi, daļa no tiem ir debijas. Ir vērts ik pa laikam iemest aci LaKuGa.lv, kas cītīgi seko visiem latgaliešu mūzikas jaunumiem.

Dzīvās mūzikas cienītājiem iesakām šovasar aizbraukt uz Līksnu, kur Daugavas krastā būs Latgaliešu mūzikas festivāls „Muzykys Skrytuļs”. Šogad tas notiks vairākas dienas un solās būt īpaši interesants. Šis festivāls sniedz ļoti plašu un daudzveidīgu latgaliešu mūzikas programmu.

Ja rudenī ir plānots braukt uz Ziemeļlatgali, tad maršrutā var ieplānot Viļakas pusē notiekošo mikro-festivālu „Upītes Uobeļduorzs”. Šis ir vecākais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls, tajā var sajust īpašu Latgales auru, ko neatradīsiet citos festivālos. Būs grūti noticēt, ka šis festivāls notiek nepilnus 3 km no Latvijas-Krievijas robežas.

Kādas ir vīzijas, kāpēc Lietuvā folkmūzikas un elektronikas, roka krustojumi ir vairāk, kamēr pie mums tie ir salīdzinošā mazākumā?

Iespējams, K.Junga teorija par kopēju tautas bezapziņu darbojas. Lietuviešiem senatnē ir bijusi tik varena valsts un dziļas pagāniskās tradīcijas, ka tas viņiem ir „asinīs”. Bet latvieši arī daudz neatpaliek - mums ir ko rādīt gan sev, gan citiem. Pagājušajā gadā festivālā „Mėnuo Juodaragis”, kas notiek Lietuvā, vislabāk publiku gan izdevās iekustināt tieši latviešu grupām - „Auļi”, „Skyforger” un „Rikši”.

Šonedēļ, 29. martā, spēlēsiet Rīgas klubā „Melnā piektdiena” kopā ar krievu pagan metal grupu „Wolfmare”. Vai gatavojat ko īpašu – piemēram, tautastērpus, no salmiem pītus ugunskrustus?

Šī būs pirmā reize, kad spēlēsim "Melnajā Piektdienā", tāpēc tas, pirmkārt, būs interesanti mums pašiem. No salmiem pītus Mēness krustus nededzināsim, bet šoreiz mums palīgā nāks Marta Voivode (vokāls), kuru tik bieži kopā ar mums neizdodas redzēt un dzirdēt.

Foto: Publicitātes foto

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2018
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV