Ceturtdiena, 21.Novembris 2019. » Vārdadienas svin: Andis, Zeltīte;

Mūzikas kvotas gan atbalsta, gan kritizē

Kristīne Liepiņa, 07.04.2014. 12:19

Turpinās likuma grozījumu izskatīšana, kas paredz palielināt Latvijā veidotas mūzikas īpatsvaru radio, vēstī NEPLP (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome). Mūziķi izsaka atbalstu iniciatīvai, bet radio pārstāvji vēlas mazāku kvotu apjomu.
Mūzikas kvotas gan atbalsta, gan kritizē

Pašreizējā ideja ir pašmāju mūzikas īpatsvaru radiostacijās palielināt līdz 40 procentiem no kopējā raidlaika. Šādus grozījumus izstrādājusi “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”. 25. februārī grozījumus izskatīja Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, taču tie vēl nav apstiprināti.

Kā vēstī biedrības “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” izpilddirektore Agnese Cimuška: “Šobrīd raidorganizācijas izskata piedāvātos grozījumus, lai tos papildinātu vai labotu no sava skatu punkta. Nosakot mūzikas kvotas, pieaugs vajadzība pēc Latvijā radītiem skaņu ierakstiem, to kļūs ne tikai skaitliski vairāk, bet pieaugs to kvalitāte, un līdz ar to konkurētspēja ar amerikāņu, angļu un krievu mūzikas ierakstiem.”

Radio stacijas vēlas mazāku kvotu procentu

Radio Spin FM pārstāve Ligita Mieze uzskata, ka pašreiz piedāvātais apjoms ir neatbilstošs: “Ja tie ir 40 procenti, tad neatbalstu, jo kvotu procents ir pārāk liels.” Viņa uzsver, ka katra stacija pārstāv konkrētu stilu un rodas jautājums par to, kā latviešu mūzika iederas attiecīgajā stacijā.

Radio TEV ētera balss Krišs Kāpostiņš uzsver, ka latviešu mūzikas kvotu ieviešana šādā apjomā varētu ietekmēt radiostaciju skanējumu un formātu. “40 procenti ir pārāk liels slogs radio stacijām,” uzsver K. Kāpostiņš. Viņš stāsta, ka starp dziesmām, kas ik gadu tiek piedāvātas radio stacijai, ļoti maz ir kvalitatīvu gabalu, kas pēc tam tiek atskaņoti ēterā.

Mūziķi izsaka atbalstu idejai

Mūziķis Mikus Frišfelds apgalvo, ka Latvijā ir ļoti daudz līdzīgu radio staciju. “Tās satura ziņā vai nu baidās, vai vienkārši izvēlas iet vieglāko ceļu,” turpina M. Frišfelds, “Tā būtu iespēja cilvēkiem uzzināt, kāda mūzika top Latvijā. Būs lielāka dažādība.”

“Domāju, ka ideja ir ļoti atbalstāma, jo kurš tad rūpēsies, ja ne mēs paši?” retoriski jautā grupas “Labvēlīgais Tips” dalībnieks Ģirts Lūsis. Savukārt mūziķis Kristers Blūms, kurš darbojās grupā “The Capyburas”, uzskata, ka liela daļa radiostaciju savu saturu šobrīd balsta tikai uz aktuālajiem mūzikas hitiem: “Radiostacijas savu saturu veido, balstoties tikai uz aisberga virsējo daļu.” Blūms uzsver, ka pat, ja ieviešot kvotas, tās darbotos un jaunajiem mūziķiem tādējādi rastos iespēja iekļūt radiostaciju apritē, tās necelšot mūzikas kvalitāti.

Ģ.Lūsis uzsver, ka kvotu ieviešana latviešu mūziku ietekmēs pozitīvi, jo mūziķiem būs līdzekļi un līdz ar to arī plašākas iespējas radīt kvalitatīvu mūziku.

“Par kvalitāti mūzikā ir grūti runāt, tomēr loģiski, ka kvotu noteikšana palīdzētu jaunajiem mūziķiem kļūt atpazīstamiem,” atzīst Vilnis Bekmanis, kurš muzicē grupās “Ghettozloba” un “7 dēli”.

Mūzika Latvijā jau ir

“Holy Lamb” un “Busy Bee” bundzinieks Mikus Rullis uzsver, ka latviešu mūzika jau ir radusies, un tā nav jāmeklē no jauna, jo šobrīd esot aizmirsta liela daļa agrāk radītā, it īpaši instrumentālie gabali. “Muļķīgi, ka tas ir jānosaka ar likumu, taču šī ideja ir apsveicama, jo mums ir laba mūzika.”

“Ir ļoti patīkami, ja tavu mūziku spēlē, taču viss notiek arī bez tā,” stāsta M. Frišfelds, “tas neietekmētu mūzikas kvalitāti, par to galīgi nevajadzētu uztraukties.”

Pārejas posms

Pirms apakškomisijas sēdes NEPLP aicināja uzklausīt viedokļus par Latvijā veidotās mūzikas atskaņošanu, uzsverot, ka šāda prakse jau tiek izmantota tādās Eiropas valstīs kā Francija, Polija, Nīderlande, Ukraina, Portugāle, kā arī citur.

A.Cimuška stāsta, “Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” piedāvājums ir, lai no šī gada 1. oktobra tiek noteikts, ka 20 % no kopējā raidlaika tiek Latvijā radītai mūzikai, no kuras 10% ir latviešu valodā.

Kā vēstīts NEPLP mājas lapā, par Latvijā veidotu mūziku tiek uzskatīti skaņdarbi, kas atbilst vismaz diviem no šiem kritērijiem: dziesmu teksta autora piederība Latvijas Republikai, dziesmu mūzikas autora piederība Latvijas Republikai, mūzikas izpildītāja piederība Latvijas Republikai, mūzikas producenta piederība Latvijas Republikai.

Foto (c) Fotolia.com

» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV