Šis uzskatāms par pirmo dubulto roka albumu latviešu mūzikā, kaut nevar nepieminēt, ka ar dubultalbuma izdošanu latviešu un krievu valodā, mūziķiem priekšā pavisam nesen aizsteidzies Intars Busulis (tiesa gan, par viņa izpildītās mūzikas stilu vēl var strīdēties).
Visi atnākušie tie iezīmēti ar melnu piespraudīti, ko rotā sarkana sirsniņa un uzraksts „Z-Scars”. Samērā bīstams atribūts, ja pieņem, ka adatiņa var atlocīties un trāpīt tur, kur norāda grupas jaunā albuma nosaukums. Bet varbūt tā arī paredzēts.
Mājīgi ap galdiņiem sasēduši, viesi kādu stundu laiskojas vērojot, kā griežas un tinkšķ krāsaino lustru piekariņi, tiek uzstādītas un regulētas skaņu iekārtas un vada laiku tamlīdzīgās interesantās nodarbēs.
Pēc stundas, kad visi viesi saradušies, puiši arī paši jūtas gatavi svinīgajam brīdim. Pārmaiņus ar dziesmām no jaunā albuma, tiek teiktas pateicības runas un pasniegti ziedi radiem, draugiem, atbalstītājiem, kas lielākoties izpaužas savstarpēju dāvanu apmaiņā, ne tikai par godu albumam, bet arī Andra Kiviča dzimšanas dienai, kurā viņš tiek pat pie pudeles piena no tikko kā noslēgušamies akcijas Doma laukumā. CD kaudzīte pie Kiviča kājām strauji plok, uzkodu kaudzes uz galdiņiem arī, bet mūzika turpina skanēt...
Kā stāsta A. Kivičs „albums ir par ieklausīšanos savā sirdī un par uzticēšanos tam mazajam bērnam, kas vēl joprojām mīt katrā no mums un patiesībā arī ir mūsu sirdsapziņa. Katrs no mums ir īpašs, savādāks, katram ir sava izpratne par mīlestību un laimi, par to, kā pareizāk risināt vissvarīgākos jautājumus mūsu dzīvē. Ar šo albumu mēs aicinām klausītājus nepārstāt tiekties uz visaugstākajām virsotnēm savā sirdī.”
