Piektdiena, 29.Marts 2024. » Vārdadienas svin: Agija, Aldonis;

Festivāla Francijas pavasaris noslēguma koncerti Rīgā un Rundālē

easyget.lv, 12.06.2007. 09:40 | komentāri (2)

VSIA Latvijas Koncerti organizētā XIII Starptautiskā Senās mūzikas festivāla ietvaros no 12. līdz 17.jūnijam Rīgā un Rundālē notiks vairāki festivāla Francijas pavasaris izskaņas koncerti.
Festivāla Francijas pavasaris noslēguma koncerti Rīgā un Rundālē

Karaļa Luī XIV laika mūziku, ko izpildīs Ensemble Baroque Marin Marais, klausītāji varēs baudīt 16.jūnijā pl.17:00 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un 17.jūnijā pl.20:00 Rundāles pils Zelta zālē.

Ensemble Pierre Robert mūziķu sniegumu dzirdēsim 16.jūnijā pl.19:00 Jūrmalā, Dubultu ev. lut. baznīcā un 17.jūnijā pl.17:00 Rundāles pils Baltajā zālē.

Baleta izrādē Dons Žuans, kas notiks 17.jūnijā pl. 22:00 Rundāles pils dārzā, uzmanības centrā būs baroka deju grupa L’Eventail.

Izrādē Vārda un mūzikas slavinājums, kas uzbur Luī XIV Versaļas galma gaisotni, piedalās trīs mūziķi, kas spēlē senos instrumentus (violu da gamba, lautu/teorbu, klavesīnu), un aktieris – baroka teātra speciālists - kuri apvienojušies ansamblī kam dots Marēna Marē vārds, tā godinot slaveno karaļa galma mūziķi un komponistu. Koncertizrādē ir skartas mīlestības, ķermeņa un medicīnas tēmas 17. un 18. gadsimta garā, kā arī apvienota franču Dižā laikmeta baroka mūzika un literatūra.
Izrāde iestudēta Lionā 2006. gadā. Tajā skan Fransuā Kuperēna muzikālie portreti (Folies Françaises ou les Dominos), kā arī melanholiski un gaismēnām bagāti Marēna Marē skaņdarbi franču mūzikas garu simbolizējošajam instrumentam violai da gamba. Izrādē iekļauts arī Marē slavenais Vēderdobuma operācijas skats – komisks skečs, kurā tēlots, kā tālaika mediķi veica nierakmens izņemšanu. Muzikālo daļu pavada Žana de Lafontēna un Vensāna Vuatīra teksti, kā arī fragmenti no tālaika enciklopēdijām – aizraujoši, komiski, groteski

Ensemble Pierre Robert ansamblis izveidots 1999. gadā pēc Frederika Dezanklo iniciatīvas, nodarbojas galvenokārt ar franču baroka mūzikas atskaņošanu. Ansamblis nosaukts par godu Karaliskās kapelas kapelmeistaram, kurš savus pienākumus pildīja laikā no 1662. līdz 1683. gadam kopā ar Anrī Dimonu. Savā laikā augstu vērtēts, Pjērs Robērs vēlāk tika nepelnīti atstāts aizmirstībā, gluži tāpat kā citi viņa laikabiedri – daudzu motešu autori, ar kuriem šodien ansambļa mūziķi vēlas iepazīstināt klausītājus. Kopš izveidošanas ansamblis piedalījies vairākos festivālos, tajā skaitā Trakajā dienā Nantē, Larokdanteronas festivālā, Utrehtas senās mūzikas festivālā un Jorkas senās mūzikas festivālā. Pēc mūzikas izdevniecību Alpha un Tempéraments Radio France pasūtinājuma ansamblis ieskaņojis piecus diskus, kurus augstu novērtējuši mūzikas žurnālisti. Diski veltīti Fransuā Kuperēna, Daniela Danielī, Anrī Dimona un Marka Antuāna Šarpantjē daiļradei. Frederiks Dezanklo dzimis mūziķu ģimenē, mācījies ērģeļspēli pie Gastona Litēza un Andrē Izuāra, uzvarējis vairākos konkursos, izglītojies Valsts Mūzikas konservatorijā Parīzē, kur apguvis kompozīciju un mūzikas vēsturi, kā arī klavesīnspēli un kamermūziku. Viņa lieliskās zināšanas par franču seno mūziku palīdz viņam ērģelnieka darbā Versaļas Baroka mūzikas centrā. Frederiks Dezanklo vada Pjēra Robēra ansambli kopš 1999. gada.

Dubultu baznīcā Pjēra Robēra ansamblis (divi soprāni, baritons, fagots, viola un ērģeles) atskaņos Marka Antuāna Šarpantjē, Anrī Dimona, Daniela Danielī, Nikolā Bernjē un Edmē Folio motetes. Savukārt koncertā Rundāles pilī ansamblis uzstāsies kopā ar Rīgas Doma zēnu kori un diriģentu Mārtiņu Klišānu. Dzirdēsim motetes, kuras komponējis populārākais franču baroka komponists, Parīzes galmā augstu godu saņēmušais, itālis Paolo Lorencāni.

Horeogrāfes Marī Ženevjēvas Masē vadītā baroka deju grupa L’Eventail (jeb Vēdeklis) no Francijas specializējas baroka dejas izpētē un apguvē. Rundāles pilī būs iespēja skatīties Kristofa Vilibalda Gluka baletu Dons Žuans, kas tiek uzskatīts par pirmo darbības jeb teātra baletu.

Andra Veismaņa lietpratīgajā vadībā muzicēs Baroka kamerorķestris. Šo izrādi vainagos uguņošana 18. gadsimta tradīcijā - viss dzīvs, dabisks, autentisks.

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV