Šīvakara žūrijas komisijas sastāvu, kā īsteni kino eksperti, papildinājuši kritiķe Dita Rietuma, bet bargā kritiķa lomu uzņēmies Arturs Skrastiņš, kurš šoreiz gan nav tik skarbs, ka savureiz Busulis, tomēr daudz no sava priekšteča neatpaliek.
Vakars, patriotiskā garā, iesākas ar īstenu latviešu klasiku, proti, uz skatuves kāpj divas jestras meičas, izpildot krogus meitas dziesmu no „Vella kalpiem”. Jā, tieši divas, viena no tām ir Gunita Ozola un „otra” Kaspars Antess, brunči vien noplīvo un jau atkal tiek spiests uz skatītāju vājajām vietām, jo, kā zināms, skatītāju atzinību iekaro ne vien bērni un dzīvnieki, bet kopš slaveno džeza meiteņu laika, arī vīrieši, kas iekāpuši sieviešu kurpēs. Tiesa žūrija uz to reaģē samērā atturīgi.
Kā otrie bērnības atmiņās, kad ūdeņi zilāki un krokodili zaļāki, skatītājus atgriež Jana Kalniņa un Ivo Grīsniņš Grīslis, izpildot dziesmiņu no vecas krievu multfilmas un priekšnesumu iznesot ar Titānika cienīgu grāciju un romantiku. Viņu humors nepaliek bez novērtējuma. Tā Valdis Lūriņš un Dita Rietuma savaldzināti liek 8, bet kritiskākie profesionāļi Skrastiņš un Andžela Goba vien 6.
Nu jau tikts arī līdz pasaules kino un mūzikas klasikai – viens no žūrijas un skatītāju favorītpāriem Ieva Pļavniece un Ivo Fomins ar latvisku pieticību neslimo (nav arī īpaša pamata) un ķeras uzreiz pie vērienīgā Laizas Minelli un Sinatras gabala „New York, New York”, attiecīgi arī abus izpildītājus atveidojot. Pļavnieces balsij un ārējam veidolam, nenoliedzami, Minelli tērps der kā uzliets, par Fominu kā Sinatru gan vēl varētu padomāt, taču muzikālās prasmes anulē visus liekos apsvērumus. Arī žūrijas vērtējums to apliecina, kad vienbalsīgu devītnieku virkne kulminējas ar Ditas Rietumas piešķirtām veselām desmit ballēm.
Liene Zostiņa atgriezusies pati savas bērnības atmiņās, kas saistās ar piedalīšanos vienā no populārākajām latviešu ģimenes filmām, kas vienlaikus bija arī viens no pēdējiem aktīvā latviešu kino tapšanas laika ražojumiem – „Ziemassvētku jampadracis”. Kopā ar Ediju Šnipki viņi uz skatuves uzbur mājīgas un vienkāršas ainas, ko palīdz radīt arī skatītāji, kuru rokās iemirdzas pa brīnumsvecītei. Žūrijas viedoklis gan dalās, no piesardzīga 6 līdz 8.
Piektais pāris, Yana Kay un Intars Rešetins, atkal atgriež skatītājus pie Holivudas klasikas, šoreiz mazliet tuvākā pagātnē, apspēlējot sava laika kulta filmas „Pretty Woman” muzikālo motīvu. Taču te vairs nav nekādas Gīra un Robertsas attiecību melodrāmas, stāsts ir pavisam cits. Lai gan arī par skaistām sievietēm, saprotams. Tiek meklēta ideālā sieviete, bet, kā par nelaimi, neviena no bezgalgarās modeļu rindas ideāla siluetam, kas veido ieejas durvis (šovbiznesa pasaulē) neatbilst, līdz beidzot atlases komisija, Rešetina personā, secina, ka tepat maliņā sēdējusī Yana arī ir tīri ņemama. Holivudiskais „happy end”. Žūrijas simpātijas pret dziesmu un izpildījumu ir dalītas, sākot no 7 līdz 9.
Ar aktīvu darbību, nākamo priekšnesumu aizpilda Nellija Šlēgelmilha un Ansis Klintsons – „Полковнику Никто Не Пишет”. Uz skatuves notiek vesela stāsta inscenējums, kas ir tāds kā krievu bojeviku un Holivudas šaujamgabalu krustojums, ar šamaņa augšām celtiem kritušajiem. Kā secina Arturs Skrastiņš, tad šī pieeja, dziesmas vidū „novākt” solistu, ir gana interesanta. Viņš dod pat mājienu, ka pāris varētu iet vēl tālāk. Kā noprotams – novākt solistu jau sākumā. Šai gadījumā, tas būtu bijis pat visai racionāls risinājums, jo „kritusī kaujiniece” Nellija neko citu, izņemot atrašanos blakus savam biedram un pāris stipri pavājus piedziedājumus, šim priekšnesumam nesniedz. Visa muzikālā puse atstāta Klinstona ziņā, kas ar to tiek galā teicami, taču duets jau nu tas, saprotams, nav. Žūrija ir samērā iecietīga, Lūriņš ieliek mīlīgu 7, nākamie divi atturīgus 6, izņemot Rietumu, kam šāda stila filmas vispār neiet pie sirds un vērtējums ir 3, tā, ka Nellijai to dzirdot mazliet ietrīcas lūpa. Nav jau brīnums, šovā tik zema vērtējuma līdz šim nav bijis. Tomēr nevar teikt, ka tas būtu nepamatoti.
Arī septītais pāris atraduši savu īpatnēju pieeju latviešu klasikai un arī viņu stiprā puse priekšnesumos ir humors, kas tiek likts lietā, iedzīvinot veco dziesmiņu ar neatbildamo jautājumu „Kur tu biji?” Saniknotā Marta Kukarāne, pēc labākajām kino (tiesa gan cita – „Limuzīna Jāņu nakts krāsā”) tradīcijām, sparīgi šķērē kopā Uģa Viļuma kreklu, kas līganā gaitā pārrodas kopā ar savu muzikālo biedru, samiernieciski pārnesot sievai cepumus „Selga”. Ģimenes scēna un jautrība garantēta. Žūrijai arī patīk. Vērtējums kāpj no 7 līdz divkāršam 9.
Vēl vienu tautā populāru kinodziesmiņu – „Bez mums jau nevar tik un tā” – izmantojis arī nākamais pāris. Izvēlīgā Jenny May svārstās starp potenciālajiem vairāk vai mazāk apģērbtajiem kandidātiem, kamēr visu pa plauktiņiem saliek Šons, pierādot labi izpildīta striptīza būtisko lomu attiecību veidošanā. Žūrijai par to ir savs viedoklis un atzīmes paliek 5 – 7 līmenī.
Un vēl viens latviešu kino klasikas motīvs. Šoreiz gan no smeldzīgā gala, Ances dziesma no filmas „Klāvs Martiņa dēls”, atturīgi klasiskā Gintas Ēķes un Venta Armanda Kraukļa izpildījumā. Kaut kas no retro 70.-tajiem, tiesa, nevarētu gan teikt, ka šī dzīves samezglotā karuseļa attēlojums būtu īpaši oriģināls, taču muzikālajai pusei nav ne vainas. Žūrija priecīga, slavē un liek 8 un 9.
Šī vakara pēdējais pāris – Agnese Zeltiņa un Dāvis Kolbergs, vēlreiz atgriežas pie krievu kino, turklāt pie pavisam svaiga „produkta” – tituldziesmas no seriāla „Neglītais pīlēns”, tiesa, ticamības efekts, ka puisis patiesībā iemīlas jau briļļainajā un bižainajā būtnē, nevis mini tērptajā Zeltiņā, ir visai nosacīts. Stāsts par iekšējo daili, būšanu tādam, kāds esi un tādā garā, rezultējas klasisku skaistuma etalonu iedzīvināšanā. Attiecībā uz muzikālo pusi – lai arī Agnese joprojām vairāk rečitē uz mūzikas, Skrastiņš viņu paslavē par izaugsmi dziedāšanā, kopš filmēšanās „Likteņdzirnās” (jāpiebilst, mazliet vairāk kā pirms desmit gadiem). Kopumā žūrija ir vēlīga un, izņemot Lūriņa ne visai iecietīgu 7, liek teicamas atzīmes (veseli trīs deviņnieki no viņiem).
Turpinot iepriekšējās reizes tradīcijas, pauzi skatītāju balsojuma laikā, aizpilda cirka priekšnesumi, gaisa akrobātes izpildījumā.
Balsojums no sacensības izslēdz Nelliju Šlēgelmilhu un Ansi Klintsonu, kuriem pēdējā brīža solījums, nākamreiz izmantot priekšnesumā transvestītus, vairs nelīdz. Skatītāji grib duetus un ar Klinstona dziedājumu vien šoreiz nav bijis gana, lai noturētos zvaigžņu lokā.
Nākamsvētdien ar īpašu uzmanību tiks lutināti vīrieši, dziesmas ar un par viņiem, solās būt raidījuma vadmotīvs.
