"Situācijā, kad liela daļa Eiropas valstu ir apzinājušās nesēju nodevas negatīvo ietekmi uz patērētājiem, ražotājiem, tiesību īpašniekiem, investīciju piesaisti un digitālā tirgus attīstību un atceļ datu nesēju nodevu, nav saprotams Kultūras ministrijas priekšlikums vairākkārtīgi palielināt nesēju atlīdzības apmēru Latvijā. Visa veida datori, datu nesēji un citas IKT tehnoloģijas ir pamats informācijas sabiedrības pakalpojumu attīstībai. Paaugstinot to cenu, palielinās izmaksas jebkuriem e-pakalpojumu risinājumiem. Savukārt, jebkāds izmaksu palielinājums e-pārvaldes un citu e-risinājumu ieviešanai un attīstīšanai rada tiešu efektu uz tautsaimniecības kopējām izmaksām," skaidro LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
Pašlaik Kultūras ministrijas virzīto MK noteikumu projektā norādītais datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības apmērs ir nepamatots, nesamērīgs un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, nostādot Latvijas uzņēmējus neizdevīgākā situācijā pret citu Baltijas valstu komersantiem. Pēc LIKTA aplēsēm gadā iekasējamās nesēju nodevas apmērs pārsniegs pus miljonu latu, kas ir trīs reizes vairāk par „Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības" (AKKA/LAA) 2011.gadā iekasēto atlīdzību summu.
LIKTA norāda uz vairākām nepilnībām MK noteikumu projektā. Datu nesēju un iekārtu atlīdzības apjoms ir neproporcionāls reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām. Kultūras ministrijas 2012.gada augustā veiktais pētījums par autordarbu kopēšanu un ierakstīšanu atklāj, ka legāli iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai šogad ir veikuši tikai 13% iedzīvotāju. Līdz ar to pašlaik veidojas situācija, ka katrai mājsaimniecībai gadā būs jāsamaksā vairāk nekā 50 santīmi tikai tādēļ, ka 13% iedzīvotāju veic kādu legālu darbu kopēšanu. LIKTA uzskata, ka datu nesēju un iekārtu atlīdzības kopējais apmērs ir jāsamazina atbilstoši reālajam materiālo nesēju izlietojumam darbu kopēšanai privātām vajadzībām. LIKTA neatbalsta arī multifunkcionālo iekārtu, piemēram, datoru, dubultu aplikšanu ar nesēju nodokli, jo multifunkcionālo iekārtu gadījumā (datori) vienlaikus ar nesēju atlīdzības nodevu tiek aplikta USB zibatmiņa (kā datu nesējs), gan dators, kā iekārta.
LIKTA jau iepriekš aicinājusi pārskatīt datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmu kopumā, izvērtējot iespēju atcelt nesēju nodevas vispār, un meklēt jaunus, alternatīvus veidus, kā nodrošināt autoriem iespēju saņemt atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Viens no iespējamiem risinājumiem ir tiesību īpašnieku kompensācijas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem (Spānijas piemērs). Šis risinājums arī atbilst Kultūras ministrijas pētījuma rezultātiem, kas parāda, ka kopēšanas nodarītais kaitējums ir minimāls, vairums cilvēku neveic kopēšanu, ka nozīmē, ka kopiju izgatavošanas sasaiste ar datoru tirdzniecību ir mākslīga. Līdz ar to arī nodokļu un nodevu sloga palielināšana šai nozarei nav pamatota. Cits iespējamais risinājums – pērkot oriģināldarbu tiek samaksāts arī par tiesībām izdarīt kopiju personiskām vajadzībām (Lielbritānijas piemērs). Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgi ir savā starpā cieši saistīti un izmaiņas vienas valsts likumdošanā ietekmēs arī kaimiņvalstis. Nesēju atlīdzības sistēmas atcelšana būtu labākais risinājums Baltijā visām iesaistītajām pusēm – gan ražotājiem un pārdevējiem, gan autortiesību īpašniekiem.