Trešdiena, 16.Oktobris 2019. » Vārdadienas svin: Daiga, Dinija;

GEO aprīļa numurā – kļūdas un meklējumi

Kaspars Milaševičs, 31.03.2010. 14:32

Ja mēs šī numura galveno materiālu „Kas veido cilvēku?“ būtu publicējuši pirms gadiem divdesmit, mūs pilnīgi noteikti apvainotu ķecerībā, vēlmē gūt lētu slavu un kreacionisma ideju propagandā. Jo vēl 20. gadsimta beigās valdošais uzskats par evolūciju neparedzēja atkāpes no Darvina teorijas. 
GEO aprīļa numurā – kļūdas un meklējumi

Taču Darvins savā laikā gluži vienkārši nevarēja zināt to, ko tagad zina ģenētiķi, – gēni nav mūsu attīstības pēdējā instance. Pretēji Darvina postulātiem cilvēka dzīves laikā iemantotās izmaiņas ir iespējams nodot pēcnācējiem. Un jaunā zinātnes nozare epiģenētika nav nedz pseidozinātne, nedz šarlatānisms – tas vienkārši ir nākamais solis, ko cilvēce spērusi dzīvības procesu izpratnē.

Atklājumi gēnu pasaulē ir tikpat nozīmīgi, kā Kopernika apgalvojums par to, ka Zeme nav Visuma centrs, tāpēc GEO aprīļa numurā vislielākā uzmanība veltīta tieši epiģenētikai.

Taču arī citos šī numura rakstos atkārtojas tā pati kļūdu un meklējumu tēma. Piemēram, stāstā par Plutonu jeb Saules sistēmas objektu Nr. 9, kurš veselus 76 gadus sabija planētas godā, līdz tika pazemināts rangā. Lai kādi arī būtu šī lēmuma piekritēju un pretinieku argumenti, skaidrs ir viens – arī diskusija par Plutona statusu ir uzskatāma par nozīmīgu soli pasaules izziņā. Jo šī strīda rezultātā tika izstrādāti kritēriji, kas definē, kurus debesu ķermeņus mēs vispār uzskatām par planētām.

Pretrunīgs un daudziem nepieņemams droši vien šķitīs arī dzīvesveids, par kuru stāstām materiālā „Sibīrijas mesija“ – par pašpasludināto Dieva dēlu Visarionu un viņa sekotājiem. Var, protams, vīpsnāt par izbijuša miliča pēkšņām atklāsmēm, taču diez vai kāds no mums ir tiesīgs izšķirt, kurš dzīvesveids ir pareizāks – civilizētās pasaules materiālisms vai atteikšanās no tādiem cilvēces izgudrojumiem kā, piemēram, nauda.

Bet vai tu zini, kuram dzīvniekam ir zibenīgākā uzbrukuma kustība pasaulē? Tas ir no skata absolūti miermīlīgais un vizuāli krāšņais jūras iemītnieks – mutkājvēzis, kura galvenais ierocis ir kājas. Ar vienu cirtienu šis kauslīgais vēzis sašķaida sava medījuma čaulu, un, ja nepieciešams, var arī sašķaidīt akvārija stiklu.

Vēl aprīļa GEO arī par vienu no visdīvainākajām profesijām pasaulē – Peru gvano vācējiem, un par, iespējams, skaistāko valsti pasaulē – Jaunzēlandi.

Žurnāls GEO. Savādāks skats uz pasauli

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV