Otrdiena, 21.Oktobris 2014. » Vārdadienas svin: Severīns, Urzula;
Meklētājs:

GEO jūnija numurā: Kas pabaros pasauli?

Kaspars Milaševičs, 28.05.2010. 13:12

Interneta vidē jau labu laiku klīst joki par ģenētiski modificēto pārtiku. Taču pircējam, kurš stāv pie lielveikala plaukta, ir visai vāja nojausma par to, kas slēpjas zem šī nedaudz biedīgā vārdu savienojuma. To uzskatāmi parāda arī martā Latvijā veiktā Eirobarometra aptauja, kurā 15% respondentu atzina, ka noteikti izvēlētos ģenētiski modificētus produktus, ja tie būtu lētāki par dabiski audzētajiem. Vēl 18% nebija viedokļa šajā jautājumā.
GEO jūnija numurā: Kas pabaros pasauli?

Ap ĢM produktiem ir daudz mītu, kuri bieži vien ir maldinoši. Piemēram, ka šī ir vienīgā iespēja pabarot pasauli vai arī ka Eiropas patērētājs ir pasargāts no netīšas ĢM pārtikas iegādes, jo ES paredz visu šo produktu marķējumu veikalu plauktos. Direktīvas gan kautrīgi klusē par to, ka netiek marķēts piens un gaļa, iegūti no mājlopiem, kuri baroti ar ģenētiski pārveidotu barību.

Arī par šīs modificētās pārtikas ietekmi uz cilvēka organismu zinātnieki izsakās visai izvairīgi – tipiskākā frāze, kas tiek plaši lietota, skan: „pagaidām nav pierādījumu, ka ģenētiski modificēta pārtika būtu kaitīga veselībai“. Taču pat nespeciālistam mūsdienās ir skaidrs, ka iedarbība gēnu līmenī var izpausties nevis uzreiz, bet, iespējams, nākamajā paaudzē.

GEO jūnija numurā cenšamies noskaidrot, vai tiešām modificēta pārtika ir vienīgais glābiņš pasaules pabarošanai un kādas ir alternatīvas. Cerams, pēc iepazīšanās ar materiālu „Kas pabaros pasauli?“ lasītāji iegūs lielāku skaidrību gan par šo manipulāciju vēsturi un mehānismiem, kā arī sapratīs, ka iespējams saimniekot arī pavisam citādi.

Vēl šomēnes arī par vietām uz planētas, kur pabūt vienatnē, – par salām. Par šo nošķirto pasauļu  īpašo maģiju pārliecinājās jau Robinsona Krūzo prototips. Par mūsdienu aizbēgšanu no pasaules stāsta 12 GEO autori, kuri katrs apraksta savu mīļāko salu.

Jūnija numurā lasi arī par sensacionālu 10 tūkstošus gadu senu celtni Turcijā, par kuras cēlājiem un funkcijām patlaban var izteikt tikai minējumus, jo tā neiekļaujas vispārpieņemtajā konvencionālās vēstures shēmā;
- par Serbijas kara noziedznieku Radko Mladiču, kurš jau 15 gadus slēpjas un bēguļo no starptautiskās tiesas;
- par nākotnes tehnoloģiju – līmēšanas mākslu – kuru izmanto gan aviorūpniecībā, gan operāciju zālēs, aizstājot skrūves un metināšanu;
- par 240 minūšu lidojuma autori viendienīti un tās savādo dzīves ciklu: trīs gadi dūņās, 20 ādas maiņas un īsa, bet pilnvērtīga eksistence gaisā.

Savādāks skats uz pasauli. Žurnāls GEO

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2014
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV