"Pirms doties uz veikalu pēc sienu apdares materiāla, vajadzētu noskaidrot, kādu interjera stilu mājokļa saimnieks gribētu redzēt virtuvē, cik bieži viņš radis mājās gatavot ēst un vai ir pedantiski kārtīgs," Accenta dizaineri nosauc galvenos nosacījumus, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties materiālus virtuves sienu apdarei. "Klasiskā interjera stilā ieturētai virtuvei darba zonā iederētos flīzes, marmors, granīts, lauku stilam būs piemērotas akmens vai keramikas flīzes vai speciāli apstrādāts dabiskais koks, savukārt hightech interjera stilam - stikls un metāls," norāda Accenta speciālisti. Flīžu piedāvājums mūsdienās ir tik bagātīgs, ka iespējams realizēt vispārdrošākās interjera veidošanas idejas. "Tās ir dažādu izmēru, dažādu faktūru un no dažādiem materiāliem - no keramikas, akmens masas un stikla. Liela izmēra flīzes darba zonā ir praktiskākas par nelielām, jo vieglāk kopjamas. Putekļiem un citiem netīrumiem ir tendence uzkrāties flīžu salaiduma jeb šuvju vietās. To liela izmēra flīžu klājumam būs mazāk nekā, piemēram, mozaīkflīzēm. Keramikas flīzes ražo no māla ar vai bez glazūras pārklājuma. Tas ir ļoti blīvs materiāls, kam piemīt augsta ugunsdrošība. Arī ilgstošu saules staru ietekmē keramikas flīžu tonis laika gaitā nebalēs. "Visizturīgākās ir akmens masas flīzes, taču šim faktoram nav tik liela nozīme, ja tās izmanto sienas segumam starp virtuves skapju rindām." Savukārt mozaīkflīžu priekšrocība ir tāda, ka tās var klāt uz slīpām, liektām un lauztām virsmām, kā arī veidot noapaļotas formas. "Tās ir no keramikas, akmens masas un stikla dažādās krāsu gammās. Mozaīkflīzes ir ļoti dekoratīvas, taču diezgan grūti uzklājamas (tas jādara ļoti precīzi, citādi sāk staigāt) un kopjamas (ir daudz šuvju, kur uzkrāties netīrumiem). Es šīs flīzes cenšos nelikt, dodu priekšroku lielākiem vienlaidus klājumiem." Ne tik izturīgs kā flīzes, bet tikpat viegli kopjams ir lamināts, ko arī var izmantot sienas segumam virtuves aktīvajā darba zonā. "Lamināta paneļiem ir plaša krāsu un tekstūras daudzveidība, tie var būt matēti un spīdīgi, taču jāievēro, ka šis materiāls ir jutīgs pret švīkām, diezgan ātri kļūst netīrs. Bet, tā kā nav šuvju, lamināta paneli ir viegli tīrīt." Ja virtuvi reti izmanto ēst gatavošanai un šīs telpas funkcionalitāte šķiet mazsvarīgāka par interjera dizaina pievilcību, šādos gadījumos Accenta speciālisti iesaka starpskapīšu zonas segumam izmantot stiklu, nerūsējošo tēraudu, granītu vai marmoru. "Marmors ir dabisks materiāls, grezns, bet grūti tīrāms, jo tā poras, ja virsma nav nosegta ar aizsargkārtu, ātri piepildās ar netīrumiem," norāda Accenta interjera dizaineri. "Mūsdienu dizainā diezgan plaši izmanto arī stikla paneļus. Tie ir tonēti, laminēti, rūdīti un parasti. Skrūvējot stikla paneļus pie sienas, tas jādara ļoti rūpīgi, lai starp sienu un paneli neveidotos spraugas, kur būtu iespējams aizkrist netīrumiem vai mušām, kas izskatīsies ļoti neglīti." Lai telpai piešķirtu interesantu akcentu, stikla paneli var aplīmēt ar dažādu krāsu plēvēm, fotogrāfijām, audumu. "To visu veic darbnīcā, pašam pie šādiem darbiem nevajadzētu ķerties." Speciāliste stāsta, ka sienas segumam virtuves darba zonā izmantojot arī spoguli. "Gan dabiskais stikls, gan organiskais stikls (tas var būt caurspīdīgs vai matēts), gan spogulis ir kaprīzs materiāls tajā ziņā, ka paliek ūdens lāšu un pirkstu nospiedumi, kas bieži jātīra, ja virtuvē grib uzturēt nevainojamu tīrību un kārtību." Nerūsējošais tērauds ir vēl viens no materiāliem, ko izmanto virtuvēm, galvenokārt darba virsmām un sienas segumam. Tad telpa izskatās tīra, spodra un profesionāli veidota. Nerūsējošais tērauds ir ļoti izturīgs, bet dārgs materiāls. To izvēloties, jāpārliecinās, vai tad virtuvē neradīsies klīnikas gaisotne.
Materiāls izmantots no nra.lv