Zinātnieki atklājuši mazāko pasaulē zināmo čūsku

Jaunatrastā čūska, kam dots nosaukums "Leptotyphlops carlae", ir mazāka pa visām aptuveni 3100 līdz šim zināmajām čūsku sugām, pastāstījis Pensilvānijas štata universitātes biologs Blērs Hedžess, kas savulaik piedalījies arī pasaules mazākās vardes un ķirzakas atklāšanā.

Tumši brūnpelēkā čūska ar divām dzeltenām svītrām pieder pie akleņu dzimtas (Typhlopidae) un atzīta par pilnīgi jaunu sugu, ņemot vērā ģenētiskās atšķirības no pazīstamajām sugām, kā arī krāsu un zvīņu īpatnības.

Šī čūska nav indīga, pārtiek no termītiem un to kūniņām, bet par tās dzīvesveidu šobrīd ziņu ir visai maz, piemēram, nav zināms, vai tā ir aktīva naktī.

Hedžess divas šādas čūskas 2006.gadā atrada Barbadosas austrumkrasta mežos zem kāda akmens. "Tās ir aptuveni nūdeles resnumā," zinātnieks pastāstījis telefonintervijā aģentūrai "Reuters".

Jaunā čūska ir par aptuveni pieciem milimetriem īsāka nekā kādas Martinikas salā atrastas sugas īpatņi. "Kad ir runa par tik maziem izmēriem, no svara ir katrs milimetrs," piebildis biologs, kura atradums aprakstīts žurnālā "Zootaxa".

Gan lielākās, gan mazākās pasaulē zināmās dzīvnieku sugas nereti tiek atrastas tieši no ārpasaules nošķirtās salās, kur tās laika ritumā aizpildījušas kādu ekoloģisko nišu, nesastopoties ar konkurenci.

Par pasaules garāko čūsku tiek uzskatīts tīklainais pitons (Python reticulatus), kas mīt Dienvidaustrumāzijā un var sasniegt desmit metru garumu.

Senākās atrastās čūsku fosilijas ir aptuveni 100 000 000 gadu vecas un, domājams, veidojušās no ķirzakām, pamazām atrofējoties to ekstremitātēm.

Kā uzskata Hedžess, jaunatrastās čūskas izmēri ir tuvi minimālajiem iespējamajiem. Tās vairojas, izdējot vienu garu olu, kas aizņem lielāko daļu čūsku mātes ķermeņa.