Svētdiena, 17.Novembris 2019. » Vārdadienas svin: Uga, Hugo, Uģis;

Kā tapa Latvija (VI)

Kārlis Dambītis, 06.12.2007. 10:15 | komentāri (2)

Kamēr landesvērs un latviešu karavīri cīnījās pret lieliniekiem, Latvijas pagaidu valdība mēģināja nostabilizēt savu situāciju. Tas bija jādara gan ekonomiski, gan politiski. Jau februārī ministru prezidents Kārlis Ulmanis bija devies uz Lietuvu, kur bija ticies ar Lietuvas valdību un pārrunājis dažādus jautājumus par Latvijas un Lietuvas  turpmākajām attiecībām. Tai pat laikā viņam izdevās iegūt kredītu no Lietuvas – 5 miljonu vācu marku apmērā. Šo naudiņu viņš sakrāmēja savā čemodānā, iesēdās vilcienā un devās atpakaļ uz Liepāju – tāpat vien, bez jebkādas apsardzes.
Kā tapa Latvija (VI)
Lai papildinātu latviešu karaspēka vienības Pagaidu valdība izsludināja mobilizāciju Liepājas tuvumā esošajos pagastos. Kad par to uzzināja vācu vietējā pašpārvalde, tā tūlīt pavēlēja mobilizāciju pārtraukt, jo tā traucējot kārtību Liepājā un tās apkārtnē. Kļuva skaidrs, ka vācieši centīsies latviešiem varu neatdot.

16.aprīlī bija piepildījušās Latvijas Pagaidu valdības bažas. Rīts sākās ar mukšanu no vācu karaspēkam, kas bija uzsācis apvērsumu. Jāmūk bija uz vienīgo vietu, kur varēja patverties – kuģi “Saratov”, kurš jau bija ziemā bija mobilizēts un nodots Apsardzības ministrijas rīcībā, rēķinoties, ka ja lieliniekiem izdotos latviešu karaspēku piespiest pie jūras, karavīriem būtu vismaz kur patverties.

Pagaidu valdība, izņemot divus ministrus, kuri nepaspēja aizbēgt, patvērās uz “Saratov” un Anglijas diplomātiskajā misijā, bet Liepājā esošie latviešu karavīri, lai nebūtu lieka asinsizliešana, nepretojās. Tie tikai nostiprinājās savos ierakumos turpat Karaostā. “Saratov”, ar valdību uz klāja, nostājās Liepājas ostas reidā, sabiedroto valstu karakuģu aizsardzībā.

Situācija bija sarežģīta: vācu karaspēks kopā ar latviešiem frontē karoja pret lieliniekiem, bet frontes aizmugurē izskatījās, ka starp abām pusēm ies vaļā ķīviņš.

Lai Pagaidu valdības gāšana neizskatītos pēc tik brutāla akta, kāds tas patiesībā arī bija, vācu iestādes bija atradušas personu, kas lieti noderēja viņu mērķiem – Andrievu Niedru, kam bija jākļūst par jaunās valdības vadītāju.

Andrievs Niedra bija latviešu vidū populārs rakstnieks un mācītājs. Viņš bija patriots, ar kuru neganti spēlējās liktenis. Andieva Niedras galvenais izvirzītais mērķis bija cīnīties pret lieliniekiem, tomēr viņš nespēja iedomāties, ka to varētu darīt Latvija viena pati. Kā galveno sabiedroto viņš saskatīja Vāciju un arī Latvijas nākotni līdz ar to saistīja ar Vāciju. Mūsdienās ir viegli nosodīt un pateikt, ka viņš bija nodevējs, tomēr raugoties no tā brīža viedokļa diezgan daudzi viņam piekristu – vai mums būtu drosme noticēt, ka organizācija, kura sastāv no dažiem desmitiem cilvēku, kuru izvirzīto ideju, bruņotā veidā, spēj aizstāvēt tikai daži simti cilvēku un kuriem, pie tam, ir mazs atbalsts tautas vidū, varētu izveidot un nosargāt savu valsti? Šķiet, ka daudzi nespētu noticēt un arī Niedra tam arī neticēja.

Vācieši to veiksmīgi izmantoja un savā paspārnē izveidoja jaunu Latvijas valdību – Andrieva Niedras vadībā. Šī valdība, kas tika izveidota 10.maijā,  bija visai interesanta, jo dažam labam ministram bija tikai dažu klašu izglītība, bet citam ļoti neveicās cīņā ar “zaļo pūķi”. Savukārt par ārlietu ministru iecēla Zigfrīdu Annu Meierovicu, kurš nemaz netika informēts par šāda amata piešķiršanu un atsacījās sadarboties. Šīs valdības spēks slēpās vācu armijā.

Tas gan nepaglāba A. Niedru no divu latviešu pretizlūkošanas virsnieku nagiem, kuri 12.maijā viņu nolaupīja un aizveda uz “Saratov”, kur mēģināja viņu piespiest parakstīt dokumentu, kurā būtu atzīts, ka īstā vara šeit pieder Latvijas Pagaidu valdībai, nevis A. Niedras vadītajai valdībai. Kad tas neizdevās, viņu dažas dienas vadāja pa Liepājas apriņķi, līdz beidzot kādā mājā A. Niedram gan izdevās aizmukt – naktī, paprasoties uz mazmājiņu viņš aizbēga un visu nakti gājis, otrā rītā, nonāca pie vācu karaspēka vienībām, ar kurām kopā devās tvarstīt savus gūstītājus un atgūt apģērbu, kas bija palicis mājā.

Tā visa rezultātā, pēc aprīļa notikumiem, Latvijā bija 3 valdības: Latvijas Pagaidu valdība uz kuģa jūrā, Pētera Stučkas Padomju Latvijas valdība Latgalē, Vidzemē un daļā Kurzemes un Andrieva Niedras valdība atlikušajā Latvijas daļā.

Turpmāk vēl...
Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV