Piektdiena, 26.Aprīlis 2024. » Vārdadienas svin: Rūsiņš, Sandris, Alīna;

Neredzamais sports - kā tas notiek?

Dainis Caune, 22.05.2008. 18:15 | komentāri (1)

Iepriekšējā Eiropas čempionātā Igaunijā Mārtiņš Sirmais pirmo reizi Latvijas orientēšanās sporta vēsturē kāpa uz pjedestāla, lai saņemtu sudraba medaļu vidējā distancē. Nākamnedēļ Ventspils apkaimē viņš centīsies šo sasniegumu uzlabot.
Neredzamais sports - kā tas notiek?

Šai sezonai sagatavošanās periods bijis par diviem mēnešiem garāks. "Forma jau ir sasniegta, tagad tikai svarīgi to noturēt," nedēļas sākumā savā dzimtajā Kusā, kur lielākoties vienatnē ar apbrīnojamu neatlaidību Mārtiņš arī trenējas, Sportam atzina Eiropas vicečempions. "Jūtos tik labi, ka startēt vajadzētu jau šodien."

Nebūs garā

Mārtiņš tiek dēvēts par vidējo distanču meistaru. To veikšanai uzvarētājam parasti nepieciešamas apmēram 35 minūtes, un mūsu sportists piekrīt, ka tajās viņš vislabāk spējot izmantot visas savas fiziskās un speciālās orientierista prasmes.

Garajai distances vajadzīga vismaz stunda. Šajā čempionātā Mārtiņš to skries treniņu režīmā, varbūt pat izlaidīs. Visās trijās distancēs - sprintā, vidējā, garajā un vēl stafetē ar pilnu atdevi cīnīties nav iespējams. Turklāt katrā distancē dienu iepriekš notiek kvalifikācijas sacensības, pēc kurām finālā startē tikai 51 labākais. Tātad pēc pilnas programmas iznāk septiņi starti pēc kārtas.

Distanci mēra minūtēs

Ventspilī pasaules (Eiropas čempionāts vienlaikus ir arī Pasaules kausa izcīņas posms) labākos orientieristus sagaida tipisks Baltijas apvidus. Tiesa, piejūra, kas atšķiras no Igaunijas zaļajiem mežiem, kuros daudz lapu koku un biezs pamežs. Lai iedzīvotos šajā vidē, Latvijas sacensības Kurzemē šopavasar mudžēja no pasaules zvaigznēm. Jāpiebilst, ka spēcīgajiem skandināviem labāk patīk izteiktāks relfejs - ar lielākiem kalniem, dziļākām lejām, kur dabā viss nav jālasa kā ar mikroskopu.
Orientēšanās sportā distances mēra pēc nosacīta uzvarētāja laika, jo, piemēram, 10 km līdzenumā vai kalnos ir ļoti atšķirīgi.

Sprints parasti ir 15 minūšu ilgs, 3,5 km garš, ar vismaz 20 kontrolpunktiem.
Vidējā distance — 35 minūtes, 6—7 km, aptuveni 30 kontrolpunkti.
Garā distance — 90 minūtes, līdz 17 km, aptuveni 35 kontrolpunkti.
Stafete — trīs distances, kas mazliet garākas par vidējām — 40—45 minūtes, 7 — 8 km.

Stafetē katrā etapā visu komandu sportisti neskrien vienu distanci. Tikai pa visiem trim posmiem kopā sanāk vienāds garums un kontrolpunktu skaits. Distances atšķiras minimāli. Tajā ir gan visiem kopēji, gan katram savi (parasti ir četri varianti) kontrolpunkti, kuri atrodas netālu cits no cita un to vien dara kā vedina kļūdīties.

Ar gidu distancē

Lai skatītājiem neredzamo orientēšanās sportu, padarītu saprotamāku, Mārtiņš Sirmais piekrita būt par Sporta lasītāju gidu.
Finālā ar pēdējiem numuriem startē tie, kas kvalifikācijas sacensībās bijuši labākie, tātad — līderi. Sprintā starta intervāls ir minūte, vidējā distancē — divas, garajā var būt pat trīs. Tā teikt, lai konkurents paspēj pazust mežā.

Mums ir vēl dažas noslēpumainības. Starta un finiša vietas atrodas tik tālu viena no otras, lai sportisti nevarētu savstarpēji kontaktēties un nodot informāciju par distanci. Mobilo telefonu un citu sakaru līdzekļu lietošana tiek ļoti bargi sodīta.
Mums ir daudzpakāpju starta procedūra. Katrā zonā jāuzkavējas minūte. Pirmajā tiesnesis pārliecinās, ka viss kārtībā ar startu numuru un Emit atzīmēšanās karti.

Otrajā zonā tiek izsniegta distances leģenda. Tajā sanumurēti kontrolpunkti ar to atrašanās vietas aprakstu. Piemēram, 2. punkts, paugurs, dienvidu piekāje... Šo dokumentu iebīdu īpašā caurspīdīgā plastmasas turētājā uz kreisās rokas apakšdelma. Tagad ir skaidrs, cik distancē būs punktu, kāds tās raksturs.

Trešajā zonā īpašā kompostrierī aktivizēju savu Emit karti, un hronometrs mani palaiž distancē, kas sākas ar kartes saņemšanu, kas tiek pasniegta kā balta lapa — otrādi. Pa atzīmētu distanci man jāskrien 100 — 150 m līdz tā dēvētajam K punktam, pie kura sākas orientēšanās.

Ielasīšanās

Tūlīt, ar acu kaktiņu piefiksējot distances konfigurāciju, karti saloku man zināmā akurātā četrstūrī, piemetu tā ziemeļu malu blakus kompasam un visu uzmanību koncentrēju pirmajam kontrolpunktam. Pārējie mani tobrīd neinteresē. Es nepētu visu distanci, tikai cenšos iespējami ātrāk atrast šim relfejam piemērotāko skriešanas tempu. Lai galva ietu kopā ar kājām. Lai varētu gan maksimāli ātri lasīt karti, gan skriet.

Man pirmo punktu meklēšana ir ielasīšanās. Rezultātu analīze rāda, ka tajos parasti esmu tikai piektais - desmitais, kaut gan mans pulss ir vismaz 180 sitieni minūtē.

Kartē jāieskatās iespējami retāk. Jo mazāk to pētīsi, jo ātrāk varēsi skriet. Manam kompasam ir tikai viena atzīme - ziemeļi. Nav ne grādu, ne arī kādu citu burtu.

Skriet vai domāt

Kad tuvojos pirmajam kontrolpunktam, man jau ir skaidrs izejas virziens (bieži nekas vairāk) uz otro. Galvenais ir nezaudēt ātrumu. Tempā atzīmēties, turpināt kustību un tad domāt, vai uz nākamo punktu iet taisni, pa labi vai pa kreisi. Visi orientieristi pirms starta rūpīgi noteipo — nosaitē potītes, lai negūtu traumas, jo šī ir mūsu visapdraudētākā locītava. Nav laika skatīties zem kājām. Karte ir svarīgāka, bet temps nepieciešams maksimālais.

Es eju tikai no punkta uz punktu. Neapzināti jau manī krājas informācija par visu distanci, bet aktivizētas tiek tikai aktuālās lietas. Treneri gan uzskata, ka jādomā par kustību visā distancē, manuprāt tas traucē uztvert vietu, kurā tu atrodies šobrīd, un samazina ātrumu, jo tu prāto par nākotni, nevis koncentrējies mērķim - teiksim, trešajam kontrolpunktam. Labāk domāt par vienu, neko lieku.

Tas īpaši attiecas uz skatītāju punktiem, kuros tevi cenšas atbalstīt līdzjutēji, bet tev pašam par viņiem tobrīd jāaizmirst, jo ir tikai karte, distance un nākamais mērķis, kurā tev jānonāk iespējami ātrāk.

Vienīgi pēdējā punktā vari ļauties emocijām, kaut vai mest karti skatītājos, jo tā tev vairāk nebūs vajadzīga.

Mārtiņš Sirmais

Orientierists, NBS sporta kluba vecākais instruktors
Dzimis - 1982.gada 15.jūlijā Madonā
Izglītība - Kusas pamatskola, Madonas ģimnāzija, Sporta Pedagoģijas akadēmija
Sportā Kopš - 1996.gada, pirmais treneris - Gunārs Ikaunieks
Lielākie sasniegumi - Daudzkārtējs Latvijas čempions, 2003.gadā 11.vieta pasaules čempionātā vidējā distancē, 2004.gadā 10.vieta Eiropas čempionātā vidējā distancē, 2005.gadā PČ 6.vieta sprintā, 2006.gadā EČ 6.vieta sprintā un 2.vieta vidējā distancē, 2007. gada pasaules karavīru čempionātā 3.vieta garajā distancē, 2007.gada PČ 5.vieta sprintā, 18.vieta vidējā distancē
Ģimenes stāvoklis - Neprecējies

EIROPAS ČEMPIONĀTS UN PASAULES KAUSA IZCĪŅAS POSMS VENTSPILĪ

Pirmdien, 26. maijā sprints pl. 9.00 kvalifikācija, pl. 15.30 fināli Akvaparkā
Otrdien, 27. maijā garā distance pl. 11.00 kvalifikācija Liepenē
Trešdien, 28. maijā garā distance pl. 15.00 fināli Irbenē
Piektdien, 30. maijā vidējā distance pl. 10.30 kvalifikācija Jaunupē
Sestdien, 31. maijā vidējā distance pl. 11.00 fināli Jaunupē
Svētdien, 1. jūnijā stafetes pl. 9.00 Piejūras kempingā
*Visās distancēs dāmas startē pirmās

Raksts publicēts sadarbībā ar iknedēļas žurnālus "Sports" 

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV