Otrdiena, 21.Maijs 2019. » Vārdadienas svin: Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna;

Māsas Krāsas ceļo pa Ukrainu un Rumāniju

Māsas Krāsas, 18.08.2009. 08:04 | komentāri (2)

Braucām kāpt Rumānijas kalnos, dzīvot mākoņos, ēst Ļvovas desas un ķert sajūtu "kā vecos laikos".
Māsas Krāsas ceļo pa Ukrainu un Rumāniju

Galerijas:

Kalnā nevienā neuzkāpām, bet tos izbraukājām ar autobusu, kura šoferis domāja, ka mūs ved pārdot un sauca mūs par djeduškām nevis djevuškām.
Dzīvi mākoņos dabūjām tikai pašos zemākajos un nedaudz vēl braucot cauri (dienas garumā).

Bet vispār!

Ļvova - viena diena. "Romantiski!" bija uz katra stūra. Un apreibšana no pusaliņa. Dooh! Tam ir 6,8 promiles! Un to konstatē tikai pēc otrā!
Nakts vilcienā, kur notiek fotogrāfēšanās ar jauniegūto paziņu krievu no Saktpēterburgas, kurš laipni piekrīt gulēt vilciena otrā stāvā gultā, jo mums bail novelties.

Izkāpjot no vilciena mums pienāk klāt hiperaktīvā ukraiņu meitene, kura piedāvā sastādīt kompāniju, jo arī atbraukusi uz Černivciem kā tūrists. Visu dienu ar viņu nostaigājam pa Černivciem kā īsti tūristi - skatāmies apskates objektus, baznīcas un muzejus. Pēc tam šķiramies un sakām, ka rīt pat no rīta dosimies prom, jo Černivcos neesot skaisti un vispār tur nav ko darīt. Jā, protams... Iestrēgām, jo izrādās, ka viss ir skaistāk, kā bijām redzējušas ar tūrista acīm. Divas dienas Černivcos, kur var arī palikt uz dzīvi tā pa nopietno.

Septiņos no rīta Ikarus autobuss padprigunčiks-kontrobandists uz Rumāniju. Autobusā iepazīstamies ar biznesmeni rumāni, kurš dzīvo Ukrainā un atpakaļ uz Rumāniju negrasās pārvākties. Viņš uz Rumāniju brauc pirkt dzeltenu kabrioletu. Pārbraucot Rumānijas robežai (uz kuras mums pat nepārbaudīja pases, khm, European Union?) acis kubā, mute vaļā - burtiskā nozīmē. Tantēm bumbierenes pilnas ar cigaretēm, kā arī viss ķermenis apklāts ar cigarešu paciņām kā bruņuvestēm, un visapkārt esošā skoča skaņa.

Nolemjam braukt pa Rumāniju ar jauno ukraiņdraugu, jo Rumānijā vispār neko nesaprotam. Ukraiņdraugs atrod ekskursijas autobusu, kurš brauc uz Itāliju, kuram mēs pievienojamies. Gaidot autobusu, ukraiņdraugs iedod ietestēt rumāņu nacionālo zupu (čorba), kura galvenā sastāvdaļa ir kuņģis. Brr.

Vēlā vakarā autobuss izsēdina pilsētā, kas ir 100 km no pilsētas, kur stāv kabriolets. Nolemjam tajā pašā vakarā braukt uz vajadzīgo pilsētu ar taksi par kuru (un turpmāk arī visu pārējo), protams, maksā jaunais draugs. Pusnaktī mēs nokļūstam vajadzīgajā pilsētā, kur izrādās ir svētki. Pilsētā mūs sagaida turīgs čigāns, kurš aizved visus trīs uz savu viesnīcu, kur beidzot ieraugām arī dzelteno mašīnu. Atpakaļ ar dzelteno kabrioletu nebraucām, jo pazudis bija kāds dokuments, kura dēļ pirkšana izpalika. Kamēr mūsu ukraiņdraugs meklēja sev citu mašīnu, mēs pa pilsētas svētkiem izklaidējāmies - ēdām nacionālās virtuves gaļu (minci) lielā daudzumā; redzējām pat koncertu, kurā dziedātājs lieliskā angļu valodā dziedāja „Steeeeei vic mī, steeeeei vic mī" un mēs, pūļa aizmugurē stāvot, tāpat visu labi redzējām, jo mazie rumāņi skatu neaizsedza. Pirmo reizi pa ilgiem laikiem pat salūtu ar sajūsmu noskatījāmies.

Otrā dienā mūsu draugs bija uzzinājis, ka kāds čigāns blakus ciemā pārdod Mercedes. Bija pat sarunājis, ka viņš mums atbrauks pakaļ. Četras stundas pēc noteiktā laika pakaļ arī atbrauca. Šoferis, kāds jauns čigāns, kas braucot pamanās vienai uzsvilpt, otrai gaisa bučas aizsūtīt, kājāmgājējam ar makšķeri pajautāt, kā veicās zvejā, nākamo vēl nolamāt un tā gandrīz katram, kas pagadās ceļa mala. Šoferim blakus īsts čigānu vecais - dūšīgs ūsainis, ar milzīgu zelta ķēdi kaklā, gredzenu uz pirksta un piespraudi pie krekla. Mašīnu nenopērkam, jo tai vispār nav nekādu dokumentu, khm.

Tad bez mašīnas aizbraucām atpakaļ uz Černivciem, kur noslinkojām 3 dienas. Lai gan, paspējām arī pastrādāt 50 minūtes - vajadzēja būt pārdevējai vietējā izklaides parkā, kamēr pārdevēja (un arī to produktu īpašniece) aizskrien uz tirgu nopirkt lētāku preci, lai parciņā varētu pārdot preci 3 reizes dārgāk. Nopelnījām aptuveni 4x5 cm lielu piena šokolādi. Mazākā darba samaksa dzīvē. Černivcos ukraiņdraugs (un nu jau arī pielūdzējs) mūs izvadā pa dažādiem restorāniem. Pēdējā dienā piedāvā pat nopirkt Jaguar, lai tikai brauktu pie viņa.

Tad pa nakti braucām padomju laika vilcienā uz Makdonalda lielpilsētu Kijevu, kur fonā skanēja Alla Pugačova, ēdām vafeles un dzērām tēju no padomjlaika krūzītēm. Kijevā pavadījām divas dienas un otrās dienas pievakarē, pirms braukšanas prom, ieraudzījām "NY Central park 2".

Pēdējā dienā atgriezāmies Ļvovā, kur apēdām „vakariņās-brokastīs-pusdienās-vakariņās" - superhotdogu (divas desas, burkāni, gurķi, tomāti, kāposti, kukurūza, kečups un majonēze). Ņamma par kādiem 50 santīmiem.

Un atpakaļceļā uz mājām, autobusā aiz mums sieviete piekrāpa vīru un nodarbojās ar seksu ar padsmit gadus jaunāku tipiņu. No rīta viņi vēl pat parunājās un sieviete pastāstīja par vīru un bērniem, kas viņu sagaidīs autoostā. Sagaidītājus arī ieraudzījām.

Lasi arī citus ceļojuma aprakstus easyget.lv sadaļā Tūrisms

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV