„Arēna Rīga” ir ieņēmusi mājīgas aprises – skatuve, šķiet, ir uzbūvēta partera vidū. Koncertu grupa sāk ar „Metallica” dziesmu „Wherever I May Roam”. Šī tūre ir veltīta labākajām dziesmām, un tieši „Metallica” dziesmu kaverversijas „Apocalyptica” atnesa pirmo slavu. Laikam zinādami Latvijas fanu mīlestību pret „Metallica”, grupas Rīgas koncerta repertuāra lielākā daļa sastāv no metāla grandu dziesmām - „One”, „Nothing Else Maters”, „Master of Puppets”, „Seek and Destroy”. Klausītāju koris kulmināciju sasniedz dziesmā „Enter Sandman”. Bet pašu „Apocalyptica” vokālais džokers bija viņu tautietis Tipe Džonsons, ar visnotaļ roka klasikai piederīgu balsi lieliski izpildīja grupas pēdējā albuma „Worlds Collide” dziesmas. No vecajiem hitiem patīkami bija dzirdēt „Bittersweet”, kurā, ļaujot dziedāt savai iekšējai muzikālajai balsij, varēja dzirdēt Villes un Lauri duetu.
„Apocalyptica” koncerts lika smaidīt, jo mūziķi uz skatuves bija acīmredzami labā noskaņojumā, nerādot metāla grupām ierastās sūrās sejas. Viss izskatījās pēc jautra amziera, kura iniciatori bija čellisti Pavo un Pertto, nemitīgi metot līkločus starp grupas biedriem un ar burvīgu somu akcentu angļu sajūsminot klausītājus. Tik dzīvespriecīgi izpildīts thrash visnotaļ bieži netiek ne redzēts, ne dzirdēts. Gala rezultātā klātesošie ir nopelnījuši klasiku – norvēģu komponista Edvarda Grīga „Kalnu karaļa alā”.
Lai gan „Apocalyptica” koncerts nepārsteidza, tomēr ir ļoti patīkami čellistus atkal redzēt spēlējam Rīgā viņu patiesi emocionālā priekšnesuma dēļ. Tik daudz dzīvīgas improvizācijas, kas pierāda faktu, ka koncerts netiek spēlēts autopilotā, dodot iespēju teikt – es biju un redzēju!
Foto: Vladislavs Punculs
