Kongresu namā uzstājās apbrīnojamā grupa „Farmers Market”

Šī grupa ir no Norvēģijas, bet tās sastāvā ir arī viens bulgārs un te nu kārtējo reizi atklājās taisnība par ziemeļnieku karstasinību. Īstā bulgāra atturība, pat viesa iespaidu par mūsu ziemeļnieku pārākumu. Tas nu bija jāredz. Norvēģu roks, Bulgāru kāzu mūzika, ekspresīvs ritms, ārkārtīgi talantīgu mūziķu priekšnesumā.

Lai gan nedienas „farmerus” sagaidīja jau šķērsojot Latvijas robežu, grupa savu apbrīnojamo emocionalitāti nav zaudējuši. Lidostā vienam grupas dalībniekam noklīda čemodāns, kurā bija visi viņa apģērbi, arī skatuves ietērps, bet kā koncertā pavēstīja pats upuris, tad viņš nemaz neesot bezgala vīlies, vienīgi gaudās par desu, kas palikusi koferī.

Skatītāju Kongresa namā maz, vai nu laiks – pulksten 17.00, vai nu arī visi pārējie ir Bobiji Mcferrani, kuriem dzīves pamats ir pliekanie Yellowjackets. Ne nu to var pamanīt, ka letiņi vēl skrien pakaļ modei, nevis izvēlas to, kas patiešām patiktu. Bet ļoti jauki, no otras puses, es varu pilnībā izbaudīt mūziku un šovu.

Būs grūti aprakstīt skaņas plūdumu, bet tas ir fantastisks. Kaut vai tas, ka bulgāru mūzikā poleritmika ir 11 - 14. Bet klasiķiem un lielākajai daļai vecās Eiropas mūzikai 1 - 2, līdz 4.

Programmiņā Stianam Carstensenam ir piedēvēta ģitāras un akordeona spēle, bet laikam visus iznstrumentus šeit pat nepiemin. Carstensens spēlē arī flautu, svilpo un vēl nezin ko dara. Visi mūziķi ir maniaki, labajā nozīmē. Finns Guttormsens - bass. Nils Olafs Johansens - ģitāra, balss, oho, un tas ir kaut kas. Trifons Trifonovs ir tas buldgārs, saksofona virtuozs un klarnetists. Jarle Vespestads - bungas.

Tā nu jau vīri uznāk uz skatuves. Solīdi vīri, jau labākajos gados. Lai gan grupā nav izteikta līdera tomēr par tādu var uzskatīt Stianu Carstensenu, jo viņš gan kontaktējās ar publiku, gan kordinē grupas darbu un viņš arī ir lielākais virtuozs grupā.

Tiek rauts vaļā. Tā ir tautas mūzika un šeit nav nekāda „beksaida”, „Vestsaida”, utt. Tautas mūzika ir atklāta, jautra un sirsnīga, bez atsvešinātības no cilvēka. Tā uzrunā katru klausītāju un gribot negribot man kājas jau sāk trīcēt dejas ritmā. Nē, „farmeriem” vajadzētu uzstāties brīvā dabā, lai mēs varētu griezties trakulīgā dancī!

Carstensens ar savu akordeonu šūpojas ritmā tā it kā atrastos karietē. Var pilnīgi just zirgu pakavu rīboņu „klipatu - klapatu”. Tad seko burvīgs Nila Olafa Johansona solo, kur viņš tīkami iesmej par „apaļīgajiem tēvočiem Tomiem”, kuri dzied savu blūzu. Nils tik krekšķinās un izdzied arī salkanus un klišejiskus tekstiņus par mīlestību, ko parasti bubina visi R&B dziedātāji.
Visu mūziku pavada neapturama jautrība. Te vienā brīdī tiek atslēgta skaņa elektriskajām ģitārām un Nils ar Carstensenu sāk saspēlēties tā pat, kā uz akustiskās ģitāras. Nils duelī salūst un nenospēlējis atlikušo daļu skaļi nosmejas.

Nu jau es atkal tieku aizrauts uz Balkāniem un kā kalnu gans, baltā kreklā, klikatās un izrakstītā vestītē, skrienu pa kalniem, medīdams aizbēgušās kazas.

Tad sākas pats jautrākais. Carstensens jautā publikai, ko lai viņš spēlē tālāk? Publika sauc visādus stilus un visjautrākais ir Trash ar Bulgāru mūziku. Ģitāras tiek pārslēgtas uz smagāku skanējumu un tam visam pa virsu atkal akordeons.

Tad viņi sāks mainīt dziesmas pēc dziesmas, no katras tikai dažus akordus,... tur ir Zvaigžņu kari, te Abba, te jau klasika. Viņi spēlē tik virtuozi, ka rodas sajūta, ka tiek pārslēgti radio viļņi.

Un nu jau aiziet cirka triki. Carstensens piedāvā mums dzirdēt slaveno Zviedru saksofonspēles kvalitāti. Ha, Trifons paņem divus saksofonus un sāk spēlēt ar tiem vienlaicīgi, nē nu tas jau ir kaut kas.

Farmers Market var saukt par džeza ekstrēmistiem un izlecējiem, bet emocijas viņi spēj izvilināt, ja cilvēki ceļas kājās lai aplaudētu un sauc vēl un vēl, tad tas par kaut ko liecina.

P.S. Festivāls “Rīgas Ritmi” noslēdzās aizvadītās nedēļas nogales sestdienā. Paldies visiem, kuriem tas šķita interesanti.