Aizejošās desmitgades roka vēsturē sevi lieliem burtiem ierakstījis post punk revival vilnis un britu kvartets “Editors” – kā vieni no izcilākajiem tā pārstāvjiem, kas pratuši iedvest jaunu elpu septiņdesmito beigās un astoņdesmito sākumā tapušām dziesmu rakstīšanas un aranžēšanas formulām un atgādinājuši: ēra, kuras celmlaužu lomā bija grupas “Joy Division”, “The Cure”, “Bauhaus”, “The Smiths”, “The Sound” un daudzi citi, nav beigusies un turpina ietekmēt lauvas tiesu radio dzirdamās popmūzikas daudz vairāk nekā, pa ausu galam klausoties, varētu šķist.
Pērnā gada nogalē klajā nākušais “Editors” trešais albums, kurā ģitāras līderskaņu nomainījusi elektronika, paspējis radīt strīdus par to, vai disks, kura atsperīgākie sintezatorgabali itin labi iederētos arī elektroniskās mūzikas klubu deju zālēs, ir progress – labākais, ko grupa līdz šim ierakstījusi, – vai ciniski jaunas auditorijas meklējumi.
“In this Light and on this Evening” netrūkst noskaņu dažādības. Ir apcerīgs ievads un nobeigums (tituldziesma un “Walk the Fleet Road”), dziesmas, kuru atturīgais melodiskums valdzina ne mazāk kā labākie gabali iepriekšējos albumos “The Back Room” un “An End Has a Start” (nevaldāmas enerģijas caurstrāvotās “The Treasure” un “Papillon”, arī skarbi liriskā atkāpe “The Boxer”). Un deviņu kompozīciju noklausīšanās no sākuma līdz galam ne brīdi neļauj piekrist ciniķiem, kas jaunajā diskā meklē tirgzinības apsvērumus. (Pretējā gadījumā netīras kalkulācijas varētu pārmest arī, teiksim, “Joy Division” par nemirstīgās dziesmas “Decades” radīšanu, jo arī tur, raugi, daudz izmantots sintezators.) Attaisnojies producentu pasaules granda Flada lēmums balstīties uz dzīvo ierakstu, nevis dziesmas lipināt kopā no atsevišķi ierakstītām un studijas laboratorijā dienām ilgi destilētām instrumentu un vokālajām partijām. Elektronikas plašais izmantojums nav laupījis dziesmām dzīvīgumu un savdabību. Tas kalpojis kā albuma saistviela, kas gādā par daudz viengabalaināku iespaidu nekā abi iepriekšējie “Editors” pilnmetrāžas studijnieki. Un šajā ziņā “In this Light and on this Evening” pielīdzināms tādiem meistardarbiem kā “Nirvana” “Bleach”, “Mumiy Troll” “8” vai “Placebo” “Battle for the Sun”, kuros gluži tāpat pārmēru neizceļas atsevišķi hiti, bet kas fascinē ar skaņu albuma kā vienota mākslas darba spēcīgo kopiespaidu.
“Papillon” uzvaras gājiens radio “Naba” topā liecina – tam varētu piekrist prāva daļa klausītāju Latvijā.
