Black Masquerade V

Saturnālijas – iznīcība un radīšana no jauna, laiks, kad ražas dievs Saturns iznīcina to, ko pats radījis vai arī viss ir kā sēkla, kas atgriežas zemē, kas to radījusi. Šo filosofiju rāmu garu var likt vienā plauktiņā ar seno latviešu dzīves uztveri, faktiski jau jebkuru seno tautu skatu uz pasauli kā ciklisku procesu, kuras ritējumu veido un nodrošina daži atskaites punkti gadā un ar tiem saistītie rituāli.

Varbūt tālab maskarādē pavīd gan senlatviešu seģenes un sagšas ar saktām saspraustas, gan ķeltu tunikas, protams, netrūkst cienīgtēva ar Bībelīti rokā, ir zaķīši-trusīši un Frankenšteina līgavas, neiztikt arī bez bārdainā zibeņu vīra baltajā togā.

Ziemsvētku noskaņas? Skatuves mūzikas aparatūru klāj balti paladziņi, krustu šķērsu pāri pa kādam priedes zaram. Un svētku vakara tuvie ciemiņi – trīs brāļus lietuviešus pārstāvošas apvienības.

Pirmie šai vakarā grupa „Elektrogott”, jauni gan uzstāšanās vēsturē (darbību sākuši 2006.gadā), gan gados, kaut solista androgēnā daile vizuāli mazliet atgādina Placebo solistu, taču mūzika uz to pusi nevelk. Piesaista mūziku papildinošie video, kur pavīd elektriskas ierīcītes – krēsliņi, piemēram, klasiskas ainas ar asins riņķojumu organismā un kolāžas, kurās aizņirb redzētu seju mudžeklis, brīžam gan tas mūziku padara par skatāmā materiāla fonu. Bet vibrācija ir un tad jau laikam nav svarīgi, kas vispirms ķer – bildes vai skaņas enerģija. Un varbūt abas reizē.

Kā nākamie gothic/doom metal apvienība „Saprophytes”, slavas saulītes jau krietni sasildīti, bet vēl nepārkarsēti, nu jau publika beidzot sakustas – mūzika viņus savās nagotajās ķetnās-ķepiņās notvērusi, un ar vijoles smalkajām stīgām sasietus, novilkusi vokālajos „dziļurbumos”.

Virpulis, kas ierauj sevī, kustība, skaņa un tie ir šīvakara trešie – „Comedia D’el Arte”, pārsteidzoši – tikpat jauna apvienība kā pirmie šīvakara varoņi un tomēr te jau var runāt par līmeni. Bet varbūt vienkārši par skatuves šarmu, smeķi, tieši skatuves – spēles un vizuālā tēla. Šīs bakhanālijas jau krietni tālu no visa iepriekšējā. Romas impērija sabrukusi un pārdzimusi Renesanses krāšņumā, melnbaltie rombi, asinssarkanais, stihiski saraustītās, nervozās kustības, baltie cimdiņi un miniatūrais akoredeoniņš; no mūzikas kastītes smalkās melodijas līdz dārdiem, šie skaņas un krāsas kontrasti rada teju maģisku iedarbību.

Viņu pirmais gabals „Circus Gone Clown Left”, kas iecerēts kā uzstāšanās noslēgums, no sprinta pārtop maratonā. Skatītāji nerimst, mūzika viņos viļņo, kompozīcija izskan vēl reizi, bet arī ar to nav gana, neticīgi pārjautājuši, viņi to atkārto vēl reizi un šajā, trešajā, reizē jau skatuve un zāle tiek sapludinātas ne tikai emocijās, mūziķi iejūk skatītāju vidū.

Kas tālāk? Pusnakts maģija un mistērijas, kas katram savas un īpašas.