Teju 10 gadus solītos „Gadu laikus" var vērtēt gandrīz kā izlasi. Albumā atrodami labi zināmie vai vismaz vienreiz dzirdētie gabali „Man ir silts", „Vāvere Eva", „Chicken", „Auto", kas raisa patīkamas atmiņas, toties albumā nav iekļauts „Dūņu vijolnieks". Albumu papildina arī pāris līdz šim plaši neizskanējušas kompozīcijas – "Ceriņi smaržo", "Sveiciens no debesīm" un "Dzin dzin".
Ja savas darbības sākumposmā 80. gados Zig Zag spēlēja pankroku, tad vēlāk grupas muzikālās izpausmes drīzāk ir mazliet netīra ģitāru skanējuma, elektronikas piešpricēts, lirisks un melodisks roks, kurā skan dziļdomīgi teksti galvenokārt latviešu valodā (Zig Zag daiļradē atrodami pāris gabali arī angļu valodā). Arī „Gadu laikos" apkopotie gabali guvuši jaunu elpu - tie skan mūsdienīgi, tajā pašā laikā nezaudējot ne nieka no Zig Zag ilggadīgā šarma, garšas un burvības.
Vienīgais mīnuss, kas reizē arī pluss – melanholiskā psihodēlija, kas mijas cauri dziesmām. Tās satamborētas tik labi, ka vieglais humors mijas ar melanholisko roku, pa vidu rakstiņi ar enerģiskākas ģitāras motīviem, tas viss izskan tik ātri, ka ir mazliet par maz, bet pietiekami, lai tajā kambarī, kur taukšķina sirds, kaut kas notiek ātrāk, bet stāvu augstāk, kur visi vadi – tur gan rodas pozitīvs mini sajukums.
Verdikta vietā – zinātājiem tā ir stabila vērtība. Grābiet ciet, kamēr ir! Interesentiem – derētu paklausīties. Vēsturniekiem – varbūt beidzot vienu grāmatu arī par šo?
Galerijā aicinām aplūkot foto no albuma prezentācijas koncerta 15. jūnijā klubā "Nabaklab".
