Piektdiena, 26.Aprīlis 2024. » Vārdadienas svin: Rūsiņš, Sandris, Alīna;

Izskanējusi festivāla Skaņu mežs muzikālā programma

Diāna Dreimane, 29.10.2013. 12:54

Festivāls Skaņu mežs noslēgumā piedāvā nonāk mūsdienu kultūras tradīciju mežā, kura saknes stiepjas trīs virzienos: latviešu dzejas-mūzikas sintēzē, amerikāņu avangarda popmūzikā un japāņu eksperimentālajā trokšņmūzikā
Izskanējusi festivāla Skaņu mežs muzikālā programma

Šī gada nepieradinātās mūzikas festivāls Skaņu mežs izceļas ar plašu vērienu īpaši ievērojamu skaņu mākslinieku izvēlē, kas atbalsojas arī izsmalcinātu koncertu norises vietu izvēlē – jau ieskandinātajai kinoteātra „Splendid Palace” Lielajai zālei festivāla noslēgumā pievienojās arī kultūras pils „Ziemeļblāzma”. Noslēgumā apmeklētājiem tika piedāvāta iespēja nonākt mūsdienu kultūras tradīciju mežā, kura saknes stiepjas trīs virzienos: latviešu dzejas-mūzikas sintēzē, amerikāņu avangarda popmūzikā un japāņu eksperimentālajā trokšņmūzikā.

26.oktobra vakaru kultūras pilī „Ziemeļblāzma” ievadīja projekts „Vārdrūme II”. Par tradīciju kļuvušajā dzejnieku un mūziķu „saplusošanā” izvērsās dueti – Agnese Krivade + Oskars Herliņš, Semjons Haņins + Staņislavs Judins un Jānis Rokpelnis + Māris Butlers. Šķietami dabisku dzejas-mūzikas sintēzi radīja Semjona Haņina nosvērtais dzejas lasījums zemā balss tembrā apvienojumā ar Staņislava Judina cilpu tehnikā veidotajiem kontrabasa improvizāciju slāņiem.

Vakara galvenie viesi Džūlija Holtere (Julia Holter) ar savu grupu un „Fushitsusha”, kuri katrs savā īpatnā veidā bija izaicinājums klausītāju muzikālās tolerances un gaumes robežām, šī koncerta ietvaros iedalāmi mūzikas skaņu un izjūtu spektra galēji pretējos punktos. Džūlijas Holteres mūzika apstiprina patīkamās saskaņās jau gadsimtiem ieradinātā klausītāja gaidas – mūziku raksturo viendabīgs plūdums, harmonisku akordu secības, melodisku motīvu atkārtojumi. Tomēr, iedrošinot mierīgi ieslīgt mūzikas radītajā sentimentālajā noskaņā un solistes vokāla dzidro intonāciju skaņās, neviens gan nesolīja glābt no iepriekš paredzamā blakusefekta – melodiju iespiešanās apziņā vēl pāris dienas pēc koncerta.

Pie pārsteigumiem un kontrastiem pieradinātāku klausītāju gaidas apstiprināja grupa „Fushitsusha” no Japānas. Mūziķu trio ar Keidži Haino (Keiji Haino) vadībā attaisnoja sev piedēvēto „japanoise” virzienu, pusstundu cenšoties pārspēt paši sevi skaļumā un intensitātē. Tomēr, neieslīgstot pašu radītajās robežās, priekšnesuma vidusdaļā mūziķi minimālistiski blīvo audumu padara caurspīdīgu - bungas kļūst par ainavas ietvaru, basģitāra ietrinkšķina krāsainus akcentus, galvenos otas triepienus atvēlot Keidži Haino dziedājumam. Solists klausītājiem pakāpeniski atklāj savas balss tembrālo daudzslāņainību un tās apbrīnojami plašo amplitūdu – līdz pat trešās oktāvas skaņām. Papildus kontrastu veidoja rituālais elements, kad Keidži Haino no aizkulisēm iznesa metāla gongus un šķīvjus un, tos ieskandinot un pārvietojoties pa visu skatuvi, ar plašām kustībām ievibrēja koncertzāles plašo telpu it kā vēstot – šī nav vienkārša patrokšņošana, viss ir daudz nopietnāk. Nav gan zināms kādus vārdus izkliedza solists, latviešu auditorijai tie paliek noslēpumā tīti. Pēc mūziķu enerģētiskās uzstāšanās palikušie pārdesmit klausītāji lietpratēji ar bravo saucieniem mūziķus uz skatuves izvilināja vēlreiz.

Festivāla izskaņā 27.oktobrī Kaņepes kultūras centrā uzstājās eksperimentālists Otomo Jošihide (Otomo Yosihide). Savas uzstāšanās otrajā daļā mūziķis pievērsās blūza ģitārai, preparējot visas uz tās iespējamās skaņu nokrāsas. Šo priekšnesumu no kāda pankroka ģitārista vienkāršas spēlēšanās ar ģitāru savā guļamistabā tomēr šķir mūziķa spēja radīt iespaidu, ka skanošais ir precīzi matemātiski izplānota kompozīcija. Baudu dzirdei sagādāja arī Otomo Jošihides gaumīgā balansēšana starp disonējošiem trokšņiem un skaņdarbā ievītajām melodijām. Eksperimentālāka bija uzstāšanās pirmā daļa, kurā mūziķis klausītājus spīdzināja ar nepatīkamas sajūtas izraisošām skaņām un baidīja, ik pa laikam pēkšņi uzsitot uz klavieru taustiņiem akordu klasterus. Kāds varētu būt klausītāja ieguvums piespiežot sevi klausīties šāda veida šausmu mūziku? Pārsteidzoši, bet šāda mūzikas klausīšanās pieredze attīsta dzirdes uztveri – kļūst sadzirdami trokšņi un skaņas, kas iepriekš saplūda viendabīgā masā, un biedējošie lielpilsētas trokšņi kopā ar daudz klusākajām dabas skaņām iekļaujas vienotā simfonijā.

Mūzika vienmēr seko laikmeta garam. Festivāls Skaņu mežs Latvijas auditorijai paver plašu redzesloku un piedāvā iespēju dzirdēt un vērtēt jaunākās laikmetīgās mūzikas tendences. Neapšaubāmi, tajā atspoguļojas arī mūsdienu cilvēku pievēršanās tehnoloģiju attīstībai un mēģinājumiem atgriezties dabas pasaulē, izvēli par labu vienam vai otram atstājot klausītāju ziņā.

No 31. oktobra līdz 3. novembrim pulksten 17:00-20:00 bijušās Tabakas fabrikas (Miera ielā 58) otrā stāva zālē būs aplūkojams īru vizuālā mākslinieka Ričarda Mosa audio-vizuālais darbs „Anklāvs” („The Enclave”), kalpojpt par nepieradinātās mūzikas festivāla Skaņu mežs 2013 noslēgumu.

Foto Skaņu meža priekšpēdējā koncertvakara ar Džūliju Holteri: http://www.easyget.lv/foto/gallery/4005/ un Otomo Jošihides koncerta Kaņepes Kultūras centrā: http://www.easyget.lv/foto/gallery/4003/

Foto: Otomo Jošihide Kaņepes Kultūras centrā. Foto (c) Gunita Kļava

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV