Sestdiena, 21.Septembris 2019. » Vārdadienas svin: Matīss, Modris, Mariss;

1991. gada barikādes trīsdesmitgadnieka atmiņās

Evita Bandere, 17.01.2013. 21:21

Kāds jautāja, cik daudz es atminos par 1991. gada javāra barikādēm Rīgā. Teicu, ka faktoloģiksi ļoti maz ko (atceros tieši no barikāžu laika, nevis ataust atmiņā, kad daudzus gadus vēlāk par to ir lasīts vai redzēts TV). Bet ir sajūtas, kuras, šķiet, negaisīs nekad, bet, zināma romantisma apdvestas, tās vārdos ietērpt nav viegli.
1991. gada barikādes trīsdesmitgadnieka atmiņās

Bērnību nepavadīju galvaspilsētas trokšņos un straujajā ritmā, līdz ar to vienīgā iespēja sekot līdzi norisēm Rīgā 1991. gada janvārī bija radio un TV. Atminos televizorā redzētās bruņumašīnas (vai tankus), ugunskurus, ar pamatīgiem betona klučiem, dzeloņdrātīm aizbarikādētās ielas, pa radio skanošās brāļu Grašu dziesmas, kaut kāda cilvēku grupa tikta dēvēti par omoniešiem, kas nekļūdīgi tika uztverti kā sliktie, kuriem kailām rokām retim stājās vienkārši cilvēki, Rīgā sabraukuši arī no citām Latvijas pilsētām. Atminos, ka pamatskolā starpbrīdī kāds no skolas biedriem lepni pavēstīja, ka viņa tētis devies uz Rīgu. Nevienam nebija jāpaskaidro, kāds bija šī brauciena mērķis. Arī mana pamatskolas mīļākā skolotāja – mācīja mūziku – bija starp tūkstošiem, kas no attālākajiem ciemiem ar autobusiem, traktoriem, kravas mašīnām bija devušiem sargāt valdību. Jau pēc atgriešanās mājās skolotāja ar aizkustinājuma asarām acīs stāstīja par piedzīvoto, stāstījumā atklājot emocionāli piesātināto noskaņu, kas valdījusi Rīgā. Sildoties pie ugunskuriem un dziedot dziesmas, visi dalījušies gan ar materiālām lietām – tur esot bijusi kāda tantīte, kas vīriem izsniegusi saadītās vilnas zeķes un cimdus – , gan tiem, kuriem uz brīdi zudusi ticība, tā atgriezta atpakaļ.

Un tad nāca skumju pilnā vēsts – Bastejkalnā nošauts kinorežisors un operators Andris Slapiņš. Slimnīcā pēc ievainojuma miris režisors Gvido Zvaigzne. Šie palikuši prātā kā redzamākie ar traģiku apvītie notikumi...

Tomēr pāri visam bija sajūta, ka tik viegli tikko atgūto, tobrīd vēl trauslo tautas brīvību vis neatdosim. Šo pārliecību manī bija nostiprinājis arī Baltijas ceļš 1989. gadā augustā, pēc trīs gadiem augusts Latvijas vēstures lappusēs tiks ierakstīts kā puča laiks. Mūsdienu ekonomiskajos un sadzīves apstākļos tiek lauzti šķēpi, vai 1990. gada 4. maijs ir attaisnojis ļaužu cerības uz labāku dzīvi. Tomēr esmu laimīga par to, ka man jau vismaz 20 gadus ļauts brīvi paust savu domu un uzrakstus uz ielām lasīt tikai latviešu valodā.

Foto: 1991. gada janvāra barikādes Rīgā. Publicitātes foto

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2019
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV