Latvijas Fotogrāfijas muzejā 19. martā tika atklāta fotoizstāde „1949. Sibīrija. 1989.”, kurā ietverti Cēsu fotogrāfa Jāņa Godiņa un Viļņas fotogrāfa Joza Kazlauska darbi. Jāņa Godiņa fotogrāfijas tapušas laika posmā, kad autors bija izsūtījumā Sibīrijā, savukārt Joza Kazlauzska foto sērija par Sibīriju, kas veidota 1989.gadā, tapusi aptuveni piecdesmit gadus vēlāk nekā J. Godiņa kolekcija. Abi autori fotogrāfijās ir akcentējuši cilvēka vietu Sibīrijas ainavā.
„Fotogrāfijas ir daudzreiz vērtīgākas nekā vārdi,” izstādes atklāšanā sacīja Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktore Maira Dudareva. Fotoizstāde tapusi ar Lietuvas vēstniecības Latvijā atbalstu. „Tādas izstādes ir vajadzīgas tāpēc, ka vienmēr būs vajadzīga patiesība. Droši vien nevienā latviešu vai lietuviešu ģimenē, nav bijušas vakariņas, kuru laikā pie galda nebūtu runāts par kādu no radiniekiem, kurš ir bijis izsūtīts vai nu uz Sibīriju, vai Kazahstānu,” sacīja Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Antanas Valionis. Pamatojot izstādes aktualitāti, A. Valionis uzsvēra, ka „tagad, kad Krievijā tiek drukātas jaunas mācību grāmatas, kurās tiek slavināts Staļins, patiesību vajag vēl vairāk.”
Šobrīd dokumentālo fotogrāfiju sērija vērtējama kā vēstures izziņas materiāls, kas sniedz iespēju nepastarpināti vērot izsūtīto dzīves norises svešumā. „Fotoizstāde ir kā atmiņu albums, kuru aplūko sirmgalvji. Viņiem ir interesanti redzēt kā tad bija, kā fotogrāfs ir fiksējis momentus,” sacīja Latvijas Valsts arhīva darbinieks Jānis Riekstiņš. „Domāju, ka fotogrāfija tomēr ir pietiekami objektīva, un pietiekami emocionāla, lai, uz viņu uzmanīgi paskatoties, saskatītu to traģiskumu.” Arī studente Ingra Stembera no Norvēģijas izstādi izvēlējās apmeklēt, jo interesējas par Latvijas un Krievijas vēsturi, Austrumeiropas vēsturi saistībā ar Padomju Savienību. „Izstāde ir ļoti interesanta un atspoguļo ikdienas dzīvi, kura bija Sibīrijā”- tā I. Stembera.
Fotoizstādes „1949. Sibīrija. 1989.” mērķauditorija ir gan jaunieši, gan sirmgalvji. „Izstāde varētu būt iekļauta skolu mācību programmā, kā obligāti apmeklējams pasākums, tāpat kā barikāžu laikā, tikšanās ar barikāžu dalībniekiem,” izstādi vērtē Veronika (21). Arī Viesturs (21) uzskata, ka foto sērija būtu interesanta jauniešiem un tiem, kurus interesē fotografēšana: „Nevarētu būt cilvēks, kuram izstādes apmeklējums nebūtu ieteicams.” J. Riekstiņš: „Mērķauditorija varētu būt sirmgalvji, kuri apskatītu izstādi kā atmiņas liecības un jaunieši, kuri ir dzimuši sen pēc tam, neatkarības laikā, kuriem jau barikādes ir tāla pagātne.”
Jānis Godiņš ir dzimis 1934.gada 25.aprīlī Gatartas pagastā Drustu novadā. 1949.gadā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju – uz Tomskas apgabala Molčanovas rajonu. Ģimene atgriezās Latvijā 1958.gadā. Fotografēt J. Godiņš sāka agrā jaunībā un fotografēšanas pamatus apguvis pašmācības ceļā. Savās fotogrāfijās J. Godiņš fiksēja Sibīrijas sādžas iedzīvotāju ikdienas gaitas – māti Mariju un tēvu Kārli kartupeļu laukā, ciema puišus ap velosipēdu uz smilšainā ceļa vai pie kāpurķēžu traktora kolhozā. Savukārt Jozs Kazlausks dzimis 1941.gadā, miris 2002.gadā. Sācis fotografēt 1965.gadā, 70. un 80.gados radījis vairākas, nozīmīgas foto sērijas par ziemeļiem – „Pie Karas jūras”, „Uz Arktikas atklājēju ceļa”. Viņa fotogrāfijās notverts tautas liktenis, kad to, kas palicis pēc cilvēka - bijušo lēģeru drupas vai metāla krūzīti, kas aizķērusies aiz dzeloņstieplēm – atkal sastop un pārvērtē citi.
Fotoizstādi „1949. Sibīrija. 1989.” līdz 5.aprīlim Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgā, Mārstaļu ielā 8 (ieeja no Alksnāju ielas) var apskatīt trešdien, piektdien, sestdien un svētdien no 11 līdz 17; ceturtdien no 12 līdz 19, bet pirmdien un otrdien muzejs ir slēgts.
Foto: Jānis Godiņš
