19. gadsimta astoņdesmitajos gados Pēterburgas universitātes Juridiskās fakultātes students Jānis Pliekšāns, lietuviešu valodnieka, zinātnieka, Pēterburgas universitātes privātdocenta Eduarda Voltera mudināts, pievērsās latgaliešu kāzu tradīciju izpētei.
Brīvdienās dzīvojot vecāku nomātajās muižās Vasiļovā un Jasmuižā, Rainis no vietējām teicējām Marijas Švedes, Varvaras Kondovnikas un Aglonā dzimušās Žurilines pierakstījis kāzu un apdziedāšanās dziesmas, kuras vēlāk iekļāvis savā apcerējumā „Daugavpils apriņķa Višķu pagasta kāzu ieražas", kas iespiests 1890. gadā E. Voltera sastādītajā krājumā.
Šogad aprit 120 gadu kopš dzejnieka pirmā nopietnākā pētījuma publikācijas, bet tas bija tikai viens no iemesliem, lai konferencē Raiņa daiļradi un personību aplūkotu folkloras diskursā.
Šogad konferencē piedalīsies literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, režisors Viesturs Kairišs, latviešu valodas un literatūras skolotāja Ināra Andžāne, Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti – Jānis Zālītis, Astrīda Cīrule un Solvita Brūvere.
Konferences norises programma:
11.00 – 12.30 Rīta sēde
Solvita Brūvere, Mag. art. (Raiņa un Aspazijas muzejs). Rituāli, apdziedāšanās dziesmas un ēdieni latgaliešu kāzās
Ināra Andžāne (Majoru pamatskola). „Šodien jautris, drusciņ ģeniāls" (Jānis Pliekšāns 1884. gadā)
Jānis Zālītis, Dr. philol. (Raiņa un Aspazijas muzejs). Rainis un Aspazija IV vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1895. gadā
12.30 – 13.00 Kafijas pauze
13.00 – 14.30 Pēcpusdienas sēde
Astrīda Cīrule, Mag.art. (Raiņa un Aspazijas muzejs). Dažādu tautu folkloras izdevumi Raiņa un Aspazijas personiskajā bibliotēkā
Viesturs Kairišs, režisors. Raiņa gredzens
Gundega Grīnuma, Dr. philol. (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts). Rainis un Aspazija Tičīnas tautas mūzikas vidē
Tuvāka informācija pa tālruni 67764295, 27162891 (Astrīda Cīrule), e-pastu: rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv, kā arī www.memorialiemuzeji.lv