Sarīkojumā piedalīsies rakstnieka bijušie kolēģi Ēriks Hānbergs un Jānis Škapars, draugi un skolasbiedri – Ingrīda Andriņa, Mārtiņš Jurjāns, Andris Rozenbergs, Andris Seleckis, Laima Žurgina un Mārtņš Vērdiņš.
Pirms 33 gadiem uz Andreja Upīša muzeju atnāca spožs stāstnieks Andris Jakubāns ar skaistu ideju – klasiķa memoriāldzīvoklī iedzīvināt Prozas lasījumus. Vairāk nekā divdesmit gadu garumā latviešu prozaiķi un tulkotāji decembra sākumā pulcējās muzejā, lai iepazīstinātu klausītājus ar saviem jaunākajiem stāstiem, romānu fragmentiem, tulkojumiem.
Skaņu ieraksti un videomateriāli muzeja krājumā liecina, ka Andris Jakubāns lasījumos vairākkārt piedalījies ar saviem stāstiem, bet 2000. gadā iepazīstināja klausītājus ar grāmatas „Cita tūkstošgade" fragmentu lasījumu.
Strādājot laikrakstā „Literatūra un Māksla" (1976– 1987), rakstnieks pārtapa par satīriķi H. Cumlaku, kas nesaudzīgi un trāpīgi izgaismoja tā laika „stulbuma jēgu, liekulības priekus un aprobežotības fanfaras". Iespējams, H. Cumlaka asās publikācijas kļuva par iemeslu, lai tā laika ierēdniecība formāla iemesla dēļ neapstiprinātu muzeja direktora amatam kolektīva izvirzīto Andra Jakubāna kandidatūru.
Kad „Literatūras un Mākslas" redakcija satīriķa popularitātes virsotnē izsludināja konkursu par labāko H. Cumlaka portretējumu, muzejs Jakubānam dāvāja Ivara Poikāna gleznu „Cumlaks".
Vienā no muzejā svinētajām Andrejdienām uz vērtīgu personīgo mantu izsoli pulcējās vairāki rakstnieki un dzejnieki, kam Andrejs un Andris vārdā. Toreiz Jakubāns visus izsmīdināja, par vienu miljonu izsolot grāmatas „Cita tūkstošgade" vāka māksliniecisko noformējumu.
Latviešu prozā Andris Jakubāns sevi pieteica 1968. gadā ar grāmatu „Mana baltā ģitāra", vēlāk izdoti stāstu krājumi „Vakariņas ar klaunu" (1974), „Burves aiziešana" (1980), „Un atkal melnais suns pie kājām" (1988). 2001. gadā stāsti apkopoti grāmatā „33 stāsti".
Andris Jakubāns strādājis par laikraksta „Literatūra un Māksla" prozas nodaļas vadītāju (1976–1987), bijis žurnāla „ Daugava" galvenā redaktora vietnieks (1987–1990), avīzes „Neatkarīgā Cīņa" (vēlāk „Neatkarīgā Rīta Avīze") redaktors un direktors.
Tuvāka informācija pa tālruni 67289767vai e-pastu: upits@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un http://www.memorialiemuzeji.lv