Saldētavu lietotu, bet darba kārtībā, muzejam dāvina Viesturs Bērziņš, kurš dzimis Kārļos, bet gadu desmitus Cēsis sauc par savām mājām. Kā pastāstīja Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja speciāliste krājuma glabāšanas jautājumos Iveta Bērziņa, muzeja krājuma saglabāšanā saldētavai ir nenovērtējama loma, jo visi no jauna ienākušie priekšmeti ir vai nu jādezinficē vai jāizsaldē. „Šo procesu rezultātā iet bojā insektu oliņas, kūniņas, kāpuri, kā arī dažādas sēnes, piemēram, pelējuma sēne," saldētavas praktisko pielietojumu izskaidro Iveta Bērziņa. Cēsu muzejam saldētavas bija nepieciešamas jau sen, un mēģinājumi tādas iegādāties, piesaistot projektu naudu, līdz šim ir palikuši bez rezultātiem, tāpēc jo lielāks prieks par noderīgo dāvanu.
Otru dāvanu, muzeja topošajai ekspozīcijai dārgu 19. gadsimta sākuma bīdermeiera krūzīti ar apakštasīti, kas izgatavota porcelāna manufaktūrā „Gardner", dāvā brālēni Ģirts un Ivars Rības, dzimuši Drustos. Ģirts Rība, šobrīd dzīvo un strādā Amerikā, muzejā pētīja savas dzimtas vēsturi un pateicībā par veiksmīgu sadarbību kopā ar brālēnu Ivaru, kurš patlaban ir restaurācijas darbu vadītājs Cēsu Jaunajā pilī, dāvināja muzejam šo vēstures relikviju. Smalkā krūzīte papildinās Cēsu Vēstures un mākslas muzeja jauno ekspozīciju „Cēsis- Latvijas vēstures simbols", kuru plānots atklāt jau nākamā gada maijā, kad pēc restaurācijas darbiem apmeklētājiem durvis vērs muzeja 2.stāvs. "Ir izstrādāts Cēsu Jaunās pils interjera ekspozīcijas plāns ar precīzu priekšmetu uzskaitījumu, novietojumu, bet, diemžēl, lai realizētu ieceres pilnībā mums naudas nepietiek. Tādēļ vēl jo lielāks paldies dāvinātājiem," atzīst Dace Tabūne, p/a „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs" nodaļas „Cēsu Vēstures un Mākslas muzejs" vadītāja, galvenā krājuma glabātāja.
Publicitātes foto: 19. gadsimta sākuma bīdermeiera krūzīte ar apakštasīti, kas izgatavota porcelāna manufaktūrā „Gardner"