Jūra var būt gan tā, kas šķir, gan tā, kas vieno. Pasakas par tālām zemēm sākas ar vārdiem: „Aiz trejdeviņiem kalniem, aiz trejdeviņām jūrām". Tātad pasaules otrā malā, kur dzīvo ļaudis un risinās notikumi, kas ir tāli no mūsu ikdienas realitātes. Taču jūra var būt arī vienotāja ar tuvām un tālākām kaimiņzemēm, kurām ar Latviju kopīgi daudzi vēstures notikumi un cilvēku likteņi.
Baltijas jūra šķir un vieno Latviju un tās kaimiņzemes, arī netālo Somiju. Jaņa Rozentāla dzīvē somu zemei ir bijusi īpaša loma – tieši no turienes ir nākusi dziedātāja Ellija Forsele, kurai bija lemts mainīt ne tikai viņa likteni, kļūstot par sievietes ideāltēlu gleznotāja dzīvē un mākslā, bet arī ietekmēt Latvijas un Somijas kultūras saišu veidošanos un nostiprināšanos.
1902. gada nogalē Ellija ierodas Rīgā, lai sniegtu divus koncertus. Par godu somu dziedātājai rīkotajā pieņemšanā Grosvaldu ģimenes namā aicināts viesis ir arī Janis Rozentāls, kuru ir sajūsminājis mākslinieces sniegums un personība. Jau nākamā gada pavasarī Helsinkos tiek svinētas kāzas.
Janim Rozentālam Somijas kultūras dzīve nav bijusi sveša, taču nu tā tiek bagātināta ar plašu personisko pieredzi, iepazīstot somu mākslu un arhitektūru, tiekoties ar māksliniekiem, kā arī rakstot apceres par somu mākslu latviešu periodikā.
Ellija savās atmiņās par Jani Rozentālu 1936. gadā raksta:
„Dažreiz divu cilvēku ceļi sastopas bez viņu gribas un ziņas. Tas arī notika ar mums. Rozentāls jau pirms mūsu iepazīšanās bija bijis manā dzimtenē, kur viņš iepazinās un sajūsminājās par Somijas skaisto dabu un par viņas tautu ar granītcieto gribu. Somu māksla viņam bija mīļa, un somu mākslinieki kļuva par viņa draugiem. – Un tad nāca liktenīgā diena, kad mēs abi iepazināmies. Caur mūsu somu – latviešu precībām izveidojas tilts starp mūsu abām tautām. Pār šo tiltu daudzi ir gājuši, un tās saites gadu no gada nostiprinājušās ciešāki".
Savā mākslā Janis Rozentāls jūru atspoguļojis ļoti reti. Pat vadot laiku Bigauņciemā, mākslinieks gleznojis nevis ūdens plašumus, bet lauku ainavas vai kāpu priedes. Tomēr iespējams, ka vairākas Jaņa Rozentāla uzņemtās fotogrāfijas ar jūras skatiem liecina par vēlmi pievērsties marīnai.
Ir zīmīgi, ka jūras motīvs parādās mākslas darbā, kas vēsta par pagrieziena punktu viņa dzīvē – laulībām ar Elliju Forseli. Nacionālā romantisma stilistikā ieturētais zīmējums Jaņa un Ellijas kāzu ielūgumam parāda latviešu folklorā sastopamu motīvu – laivinieku, kas ved pāri bangojošajiem viļņiem savu līgavu. Bangojošā jūra, kas reizē šķir un vieno Latviju un Somiju, ir motīvs, ko izvēlējies arī mākslinieks Gabriels Engbergs, dāvinot jaunlaulātajiem kāzās savu gleznu.
Tiltus pār jūrām mēs mūsdienās ceļam ātrāk. Janis Rozentāls, dodoties uz savām kāzām Helsinkos, ceļoja piecas dienas. Šodien Somija ir sasniedzam daudz īsākā laikā. Laika gaitā ir stiprinājušās un attīstījušās arī kultūras saites, kas vieno Latviju un Somiju, un jūra starp mūsu zemēm arvien vairāk ir vienotāja, nevis šķīrēja.