Dziedātāju atmiņas par neparasto bērnību lasāmas krāšņā, fotogrāfijām un ilustrācijām bagātā apgāda "Jumava" un "Fonda "Dzeguzīte"" izdotā grāmatā "No vienas ligzdas". Tās atvēršanas svētki gaidāmi 11.decembrī.
Grāmatas autore Daiga Mazvērsīte pētījusi Dzeguzītes vēsturi un muzikālo attīstību, kas savu augstāko virsotni sasniedza sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu. No vienas ligzdas būs sastapšanās arī ar Dzeguzītes skatuves draugiem - aktieriem un mūziķiem, un komponistiem, kuru tolaik speciāli radio ansamblim rakstītās dziesmas joprojām ir dziedošu bērnu repertuārā. Būtiska košā un rotaļīgā izdevuma (mākslinieks Gints Roderts) sadaļa ir Dzeguzītes iecienītāko un biežāk izpildīto dziesmu notis. Grāmatā izvēlētas četrdesmit R. Paula, I. Vīgnera, G. Rozenberga, M. Einfeldes u.c. komponistu melodijas.
Par Dzeguzītes dzimšanas laiku uzskatāms pagājušā gadsimta 70. gadu sākums. Pateicoties vispirms skolotājas Aldas Strazdas, vēlāk Dailas Martinsones entuziasmam, mazo dziedātāju sākotnējais uzdevums bija ieskaņot dziesmas radiopārraidēm. Taču jau desmit gadus vēlāk no radio studijas kolektīva Dzeguzīte bija izaugusi par ansambli ar plašām koncertprogrammām un grandiozu popularitāti. Tieši sadarbība ar Maestro Raimondu Paulu pavēra Dzeguzītei iespēju iekarot skatītāju tūkstošus. Maskavas koncertzālē Rossija 1987. gada februārī R. Paula autorkoncertos publika prasīja vairākkārt atkārtot Dzeguzītes izpildītās Zelta kāzas ar mazajiem solistiem - Gunu Paulu un Gunāru Kalniņu galvenajās lomās. Kopš tā laika ar vilcieniem, lidmašīnām un autobusiem izbraukāta kādreizējā Padomju Savienība, Bulgārija, Beļģija, Zviedrija, Somija, ASV.
Dzeguzītes ilgā mūža lieciniece Daila Martinsone par ansambļa fenomenu izsakās lakoniski: "Nekādu noslēpumu nav; visa pamatā ir bērnu talants un enerģētika".