Mērķprogrammas „Nacionālā identitāte'' mērķis ir stimulēt radošās personas un kolektīvus radīt darbus, kas stiprina dzimtenes mīlestību, veicina piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, latviešu valodai, kā arī izpratni par Latvijas vēsturi un kultūras mantojumu. Uz finansējumu varēs pretendēt gan kino, gan jebkuras citas radošās industrijas projekti, iesniedzot savus pieteikumus Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) izsludinātajos projektu konkursos.
Kultūras ministre atzina, ka nozīmīgs darbs nacionālās identitātes stiprināšanā aizsācies arī, sākot darbu pie plašākā sabiedrībā līdz šim nezināmā Latvijas Kultūras kanona pilnveides un iedzīvināšanas. Konkrēti priekšlikumi Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai KM jāiesniedz nākammēnes. Tas būs labs pamats tālākai diskusijai par mūsu valsts galvenajām vērtībām, gatavojoties Latvijas simtgadei 2018.gadā, kā arī sabiedrības saliedētības kontekstā, jo Latvijas izcilību sarakstā ir arī citu tautību pārstāvji.
Latvijas kultūras kanons, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu.
Nozīmīgs ministrijas panākums sadarbībā ar Kultūras aliansi latviskas valsts ilgtspējā ir Nacionālajā attīstības plānā (NAP) iekļautās kultūras un radošo industriju prioritātes un tām sekojošais finansējums laikposmā no 2014. – 2020. gadam. Tas ļaus īstenot gan nacionāli nozīmīgu kultūras objektu izveidi, gan uz sabiedrības izglītošanu vērstus apjomīgus projektus.
Tā, piemēram, no 2014. gada NAP ietvaros plānots sākt darbu pie projekta „Kultūras skolas soma'', kas paredz piedāvāt bērnu un jauniešu mērķauditorijai domātus kultūras produktus, kā arī to bezmaksas apmeklējuma iespējas. Tas ļautu skolēniem apmeklēt teātra izrādes, izstādes un citus kultūras pasākumus bez maksas, lai bērniem nebūtu liegtas izglītošanās iespējas vecāku ierobežotās rocības vai atšķirīgu uzskatu dēļ. Sadarbojoties KM un Izglītības un zinātnes ministrijai, šim projektam plānots atvēlēt 5 miljonus latu.