Iestudējums aptver ilgu periodu dzejnieka dzīvē: no pirmā izsūtījuma uz Mihailovskas ciemu 1825. gadā līdz traģiskajam duelim 1837. gadā.
Sergejs Bezrukovs paplašina skatuves telpu: darbība tiek pārcelta uz kinoekrānu, kurā parādās jauni tēli, bet pēc tam uz skatītāju zāli, liekot publikai ne vien pārdzīvot līdzi, bet arī piedalīties procesā. Dramaturģiskais materiāls attaisno režisora īstenoto kinoizrādes ieceri.
Sergejs Bezrukovs: „Viņam bija tikai 37 gadi, bet viņa gudrība, dzīves filozofija, radošais ģēnijs ir apbrīnojami. Līdz viņam ir grūti, pat neiespējami aizsniegties. Un droši vien, ka nemaz nevajag. Vajag tikai mēģināt patiesi, sevi nesaudzējot nodzīvot uz skatuves šī cilvēka dzīvi. Gribētos, lai skatītājs mūsu izrādē vēlreiz sajustu skaudro zaudējumu un pārdzīvotu dižā dzejnieka nāvi kā tuva cilvēka bojāeju."
No laikmeta, kurā dzīvoja Puškins, mūs šķir pārāk ilgs laika nogrieznis. Daudziem viņš jau sen pārvērties bronzas piemineklī, "krievu literatūras klasiķī" no obligātās mācību programmas. Lūk, kādēļ Sergejam Bezrukovam bija svarīgi parādīt dzīvu cilvēku - ar savām kaislībām un dzīves kolīzijām, jo tieši no šī materiāla dzima viņa poēzija.
Iestudējums tiks izrādīts uz Dailes teātra skatuves 13. un 14. februārī. Sākums plkst. 19.00
Izrādes ilgums – 4 stundas.
Foto: Publicitātes foto