Jāņa Akuratera muzeja tradīcija ir veidot izstādes, akcijas, sarīkojumus par cilvēkiem, kas bija nozīmīgi viņa dzīvē, ar kuriem viņš bija cieši saistīts. Rūdolfam Blaumanim dzejnieka liktenī ir būtiska nozīme – ne tikai kā personībai, literārai autoritātei, iespējams, Rūdolfs Blaumanis pat glābis viņa dzīvību.
Kad 1906.–1907. gadā par dalību 1905. gada notikumos Jānis Akuraters tiek ieslodzīts Centrālcietumā, tieši Rūdolfs Blaumanis ir tas, kurš dodas pie policijas priekšniekiem, lai aizstāvētu jauno, talantīgo dzejnieku. Un Jānim Akurateram piespriež mīkstinātu sodu – izsūtījumu uz netālo Pleskavu, nevis katorgu vai nāvi.
Rūdolfu Blaumani un Jāni Akurateru vienoja arī draudzība, kas rosināja abu autoru daiļradi. Jāni Akurateru saistīja Blaumaņa dramaturģija, no tās viņš iedvesmojās arī rakstot savas lugas. Dzejnieks vairākkārt viesojās pie Blaumaņa gan Rīgā, gan „Brakos".
Atmiņās par Blaumani Akuraters raksta: „Kad Rūdolfs Blaumanis aizvēra savas acis, es biju tālu no Latvijas. (..) Un personīgi priekš manis tā likās, ka viss tur dzimtenē kļuvis tukšāks un ka atgriežoties neviens nenāks pretim ar to mīļi smaidošo vaigu (..). Varu teikt, ka vissmagākos brīžos, kad neviena roka vairs pretim nesniedzās, Blaumanis bija tas, kas nekad tālu nebija no manis, kaut apkrauts darbiem un dzīvodams pats dažreiz trūkumā, pat slims būdams."
Sava rakstāmgalda atvilktnē kā īpašu relikviju Jānis Akuraters visu mūžu glabāja Rūdolfa Blaumaņa vēstules.
Iestudējuma "Manā dārzā, dārziņā" vēstījuma centrā ir Blaumaņa personība tās pretrunīgumā, laikabiedru vērojumā un paša rakstnieka iekšējās pārdomās. Darbojošās personas ir gan Blaumanim tuvi cilvēki – māte, draugi, kolēģi, gan viņa darbu varoņi.
Scenārija autore – ilggadēja Rūdolfa Blaumaņa muzeja „Braki" vadītāja Anna Kuzina. Režisore – Ināra Čakste. Iestudējumā piedalās Iļģuciema Kultūras centra teātra studijas „Rampa" aktieri.
Ieejas maksa: Ls 1,00; skolēniem, studentiem, senioriem – Ls 0,50.