2014. gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šis nams kļūs par vienu no Rīgas kultūrvēsturiskajiem objektiem un piedāvājot savdabīgu, vēl nebijušas koncepcijas muzeju.
No īres nama par cietumu
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā namā iekārtojās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja, tautā pazīstama kā Čeka. Drīz daļā pagrabtelpu un 1. stāvā tika izbūvētas cietuma kameras, kā arī spīdzināšanas un nāves sodu izpildes telpa. Līdz Vācijas – PSRS kara sākumam šeit tika nogalināti ap 100 nevainīgu Latvijas pilsoņu.
„Stūra mājai" ir divi pagalmi, kas saglabājušies līdz mūsdienām – viens liels, ar masīviem dzelzs vārtiem, un otrs mazāks, kas bija paredzēts ieslodzīto pastaigām, pārklāts ar dzeloņstiepļu žogu un robežojās ar kaimiņu dzīvojamo ēku.
Kopumā cietumā bijušas 44 kameras ar aptuveni 175 vietām (gultām). Vēlāk, kad ieslodzīto skaits strauji palielinājās, kameras tika pārpildītas un, piemēram, kamerā ar 6 gultām tika ievietoti pat 36 cilvēki.
Gaiteņos starp kamerām bija izklāta bieza, sarkana grīdsega, lai nedzirdētu sarga soļus un neredzētu spīdzināto cilvēku asiņu pēdas. Naktīs sargi vairākkārt slēdza kameru durvis, lai apcietinātie trūktos no miega un gaidītu iespējamo vešanu uz nopratināšanu. Tomēr bieži tā bija viltus trauksme, lai tikai pamodinātu un neļautu izgulēties. Kameru durvīs bija ierīkota novērošana, ko visi varēja redzēt, taču mūrī, netālu no durvīm, bija izveidotas slepenas, papildu novērošanas „acis", ko ieslodzītie nevarēja pamanīt. Uz katrām 4 līdz 5 kamerām bija paredzēts viens dežurējošais sargs, kura uzdevums bija novērot apcietināto uzvedību.
Baisais atgādinājums
Pēc Otrā pasaules kara Čekas cietuma kameras izmantoja kā iepriekšējās izmeklēšanas izolatoru. Nekas būtisks ēkā netika mainīts, tā saglabāja līdzšinējo plānojumu un infrastruktūru, ieskaitot restotus būrus gaiteņu malās, kameru iekārtojumu, arī tādus atribūtus kā čuguna atkritumu vadu, kas saglabājies kopš cara laikiem, arhaisko lifta pacelšanas mehānismu u.c. VDK šajā ēkā atradās līdz 1991. gadam, kad Latvija atguva valstisko neatkarību un šajā ēkā ievācās Valsts policija. 2003. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem pie nama tika atklāta tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidota piemiņas zīme „Melnais slieksnis". 2008. gadā policija pārcēlās uz jaunuzcelto, moderno ēku Čiekurkalnā un kopš tā laika Stūra māja stāv tukša un pamesta. Lai arī šis nams ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un tas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā, interese par ēkas tālāku izmantošanu līdz šim bijusi niecīga. Patiesībā saprotami, jo jābūt lielam iekšējam spēkam, lai ķertos klāt vietai, kas sevī sakrājusi tik daudz sāpju, skumju un traģisma.
Paaudzes vienojošs kultūrvēsturisks centrs
Par to, ka tumsa un baisā noslēpumainības aura ap Stūra māju beidzot jākliedē, vienisprātis ir nodibinājuma Rīga 2014 radošā komanda. Nākamajā gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, šajā drūmajā namā tiks iedegta gaisma – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tiesa, nekādi lielie remontdarbi šeit apzināti netiks veikti, visdrīzāk ēka tiks sakopta, lai tajā īstenotu vairākus Rīga 2014 projektus.
2014. gadā šajā namā uz laiku, kamēr Rīga leposies ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, plānots atklāt vairākas tematiskās izstādes, ko sižetiski vienos vēstures notikumi un ar tiem saistītie cilvēku likteņstāsti. Kopumā paredzēts izveidot 6 tematiskās ekspozīcijas, kuru izveidi apņēmušās veikt vairākas ar vēsturi, mākslu un kultūru saistītas institūcijas.
Idejas autoru iecere ir izveidot šeit savdabīgas koncepcijas muzeju, kas sniegtu „dzīvas" liecības par notikušo šajā namā, raksturotu šo vēsturisko laiku un vidi. Pārkāpjot „Stūra mājas" slieksni, ikviens apmeklētājs sajustos kā nonācis patiesībā nebūt tik senā pagātnē – laikā, kad šeit valdīja padomju vara, totalitārisms un genocīds. Emocionāli piesātināts ceļojums pagātnē no pagrabstāva līdz augšējam, 6. stāvam, par ko sola rūpēties Latvijas okupācijas muzeja projekts-maršruts „Stūra māja".
Viena no ekspozīcijām, ko plāno izveidot Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs – „10 lietu stāsti par varu un laiku". Tās būs lietas no muzeja fondiem, ar kuru starpniecību iecerēts nodot vēstījumu par cilvēka un varas attiecībām pagājušajā gadsimtā. Tie būs personiski stāsti par cilvēkiem, kam šie priekšmeti piederējuši, par varas ietekmētiem likteņiem, par lēmumiem, kas pieņemti, pakļaujoties vai pretojoties varas diktētajiem apstākļiem. Šo ekspozīciju iekārtos ēkas 5. stāvā. Turpat, apmeklētājus sagaidīs izstāde „Latviešu koferis". Ko latvietis ņēma līdzi savā koferī, piespiedu kārtā dodoties emigrācijā uz svešām valstīm? Izvēlēties, ko paņemt, ko atstāt, kas patiesībā nozīmēja – zaudēt uz visiem laikiem. Skatītājam būs iespēja ne tikai aplūkot šos priekšmetus dzīvē, bet klausīties audiostāstus, vērot videomateriālus un izmantot citas moderno tehnoloģiju iespējas.
Dodoties tālāk, turpat 5. stāvā būs izvietota vēl kāda ekspozīcija – „Liktens lietu muzejs". Tā būs lieliska iespēja iepazīt rīdziniekiem kādreiz piederējušos personiskos priekšmetus, ar kuriemm saistīti īpaši notikumi vai aizraujoši dzīves stāsti.
Nama augšējā, 6. stāvā, tiks atvērta starptautiska fotoizstāde „Draudzības imanence". Tās mērķis ar foto un kino materiālu starpniecību meklēt kopīgo starp dažādām Eiropas valstīm pagājušā gadsimta vēsturisko notikumu griežos. Tie būs stāsti par katras tautas nacionālo identitāti, prasmi un spēju saglabāt to laikā, kad pasaules lielvaras centās mainīt pastāvošo kārtību.
Mazliet romantisku un naivu noskaņu 6. stāva telpās ienesīs Latvijas Naivās mākslas muzeja ekspozīcija. Vēsturiski notikumi, personiski likteņstāsti naivisma izpausmēs – vienkārši, nesarežģīti un tomēr dziļi emocionāli darbi.
Lūk, ceļojums laikā un telpā, kas katram, aiz sevis aizverot Stūra mājas smagās durvis, atstās neizdzēšamu iespaidu un liks pārdomāt vēsturisko notikumu patieso „seju". Te Latvijā, tepat Baltijā un Eiropā.
Foto: „Stūra māja". Publicitātes foto