Roberta Holdstoka fantāzijas romāns “Mitago mežs” pirmo reizi latviešu valodā klajā nāca izdevniecībā “Sprīdītis” 1995. gadā. Kopš tā laika daudziem fantāzijas faniem mājās esošais mīkstvāku sējumiņš nobružājies un nereti pazaudējis vākus. Atsaucoties uz daudzu lasītāju lūgumu, Apgāds Zvaigzne ABC laiž klajā jaunu romāna “Mitago mežs” izdevumu cietos vākos, joprojām – brīnišķīgā Zanes Rozenbergas tulkojumā, bet mākslinieks Artūrs Bērziņš veidojis romānam jaunu, intriģējošu vāka noformējumu.
Romāna sākumā jauns vīrietis Stīvens, tikko atgriezies no II Pasaules kara dzimtajā Ozolmājā Anglijā, apciemo vecāko brāli Kristianu, kurš vēstulēs rakstījis – esot apprecējies. Liels ir Stīvena pārsteigums, kad brāļa mājās jaunā sieva nav atrodama, bet brālis šķiet pilnīgi pārvērties – viņu neiedomājami spēcīgi vilina ap māju augošais mežs, kurā, šķiet, mīt kaut kas mūžsens, draudīgs un valdzinošs... Nepaiet nemaz tik ilgs laiks, un Kristians pazūd mežā uz ilgāku laiku, bet jaunāko brāli sāk vajāt nojautas, zīmes un savādi tēli. Nemiera māktais Stīvens mēģina uzminēt, kas īsti notiek Ozolmājā un mežā ap to – bet viņa atklājumi pārspēs visu, ko viņš būtu varējis iedomāties...
“Mitago mežs” ir darbs, kas lasāms divos līmeņos – tas ir vienlaikus piedzīvojumiem bagāts romāns, un ceļojums cilvēka zemapziņā caur mītu, simbolu un arhetipu slāņiem. Daudzi lasītāji atzīst, ka tieši šis “slēptais”, atšifrējamais līmenis viņiem licies īpaši būtisks un licis uz fantāzijas žanru paraudzīties citām acīm. Ar romānu “Mitago mežs” jau pazīstami arī latviešu rakstnieki un lasītāji. Literatūrkritiķis Guntis Berelis darbu nosaucis par “visaugstākās raudzes fantasy žanra romānu”, bet fantāzijas autore Linda Nemiera atzīst, ka tieši bērnībā izlasītais “Mitago mežs” iedvesmojis viņu pašai ķerties pie rakstīšanas.
Foto: Publicitātes foto