Krišjāņa Barona muzejā ir skatāma izstāde „Ekspedīciju laboratorija”, kas tapusi sadarbībā ar Latviešu folkloras krātuves speciālistiem.
Izstāde paver skatu uz folkloras ekspedīciju vēsturi, parādot, kā praktiski savākts viens no lielākajiem folkloras arhīviem Eiropā, kā folklorists atradis ceļu pie teicēja, kā pierakstīta folklora visos Latvijas novados un arī ārpus tās.
Paši pirmie latviešu tautasdziesmu, sakāmvārdu, ticējumu un pasaku vācēji bija vācieši – Vecais Stenders, Georgs Ludvigs Frīdrihs Bitners, Augusts Bīlenšteins.
Latviešiem pirmā nozīmīgākā ekspedīcija notika 1869. gadā. To ar krievu zinātnieku atbalstu veica Fricis Brīvzemnieks, tādējādi nodrošinot sev latviešu folkloristikas dibinātāja un folkloras vākšanas kustības ierosinātāja godu.
Pēc Otrā pasaules kara notikušas vairāk nekā 50 folkloras vākšanas ekspedīcijas visos Latvijas novados.
Tomēr lauka pētījumu jeb ekspedīciju intereses pēdējās desmitgadēs ir sniegušās arī ārpus Latvijas robežām, ietverot gan latviešu kultūras diasporu dažādos kontinentos, gan vēl plašāk – baltu kultūrzīmju apzināšanu baltu cilšu kādreizējās teritorijās.
Izstāde norises laikā ir iecerētas vairākas sarunas – dažādu ekspedīciju dalībnieku pieredzes stāsti.
Pirmajā sarunā „Tuvā un tālā. Sibīrijas ekspedīciju stāsti” uzklausīsim LU profesori, Dr. philol. Janīnu Kursīti un vienu no galvenajiem mūzikas folkloras virzītājiem Latvijā Juri Zalānu.