Izstādē "Ziedošā" gleznās attēlotie ziedi visā savā krāšņumā, smaržīgumā un vieglumā rosina domāt par vasaru un tās radītajām jaukajām noskaņām. Ingemāra Treija par saviem darbiem stāsta: „Gleznojot ziedus es domāju par kādu lielāku kompozīciju, kurā tie iederētos kā darba sastāvdaļa. Iepriekšējā izstādē 2005. gadā ziedi gleznās bija kopā ar Leona Čivļa restaurētajām un manis apgleznotajām mēbelēm. Tad mans stils ziedu gleznojumos bija citādāks - vairāk kā mirkļa tvērums. Tagad ziedi ir gleznoti līdzīgi kā portreti, ar izsmalcinātu jūtīgumu”. Savukārt keramiķis Uģis Dainis izstādē piedāvā aplūkot un arī iegādāties praktiskas un noderīgas lietas - bļodas, šķīvjus, augļu traukus, vāzes un podus.
Gleznotāja, aktīva mākslas izstāžu dalībniece un organizatore Ingemāra Treija dzimusi 1963. gadā un savu jubilejas gadu sākusi ar personālizstādi Jūrmalas muzejā. Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1985. gada. Vairākas izstādes veidotas kopā ar dzīvesbiedru, mēbeļu restauratoru Leonu Čivli, kurās eksponētas gan gleznas, gan restaurētas un apgleznotas mēbeles, mākslas darbi no metāla un ādas.
„Pēdējā laikā es daudz domāju par to, kāda jēga ir tam, ka es gleznoju, vai es gleznoju tikai sev, vai gleznoju tāpēc, lai šiem darbiem būtu nozīme arī pēc laika. Kas ir svarīgāks - manu darbu atzīšana tagad, vai tas, kā uz tiem skatīsies pēc laika. Atbildi vēl neesmu radusi, bet zinu tikai to, ka savu iekšējo pasauli vislabāk varu izteikt gleznojot, tas ir tas, ko es šobrīd varu un vēlos darīt. Pārsvarā gleznoju eļļas tehnikā, ļoti ilgi to darīju uz kartona, jo piesaistīja kartona gludā virsma, bet pēdējā laikā gleznoju uz audekla, smalka audekla, lai raksts pakļautos. Mana glezniecība balstīta uz laukumu un faktūru kontrastiem, manu darbu centrālā figūra - cilvēks. Gleznoju arī uz māju sienām, iekštelpu sienām un lieliem formātiem, reizēm, kad apnīk lielie darbi, gleznoju arī miniatūras" par savu radošo darbu stāsta māksliniece.
Uģis Dainis pats sevi dēvē par bļodu un podu meistaru. Zināšanas apguvis no pašiem pamatiem - gatavojot lieliem māksliniekiem mālus un glazūras, pie reizes arī amatu mācījies. Vēlāk darbs bija saistīts ar Maskavas ielas studiju, Ķīpsalu, radošo namu Dzintaros. Tad arī sapratis, ka viņa aicinājums ir podniecība un atklātā uguns, kad traukus apdedzina, nevis sutina ar elektrību. Uģis Dainis strādā gan ar mālu, gan ar šamotu. Taisa ne tikai traukus, bet arī kamīnu apdares, podiņus, dārza keramiku.
Ik pa laikam viņš piedāvā apmeklētājiem pabūt klāt cepļa atvēršanas svētkos savā keramikas darbnīcā Tukuma novada Sātos, kas parasti ir reti pieejams pasākums. Tad ikviens var piedalīties cepļa izņemšanā un iegādāties meistara gatavotos traukus- bļodas, šķīvjus, krūzes, krūkas, podus un vāzes, kā arī no šamota izgatavotus dekoratīvus un praktiskus priekšmetus. Iespējams arī izmēģināt roku uz podnieka virpas un padarboties ar mālu. „Tas ir ļoti darbietilpīgs process”, saka Uģis Dainis. „No sākuma trauks jāizvirpo, tad tas jāapstrādā, jānošvammē, jānopucē, jānopulē, jāapdedzina. Katrs trauciņš neskaitāmas reizes jāapmīļo.”
Izstāde skatāma galerijā Durvis (Brīvības laukums 21, Tukums). Ieeja bez maksas.